Augošā krīze Ukrainā bija galvenais temats Briseles forumā tieši pirms gada, kad šeit aktīvi uzstājās arī Ukrainas pārmaiņu līderi, Eiromaidana pārstāvji, politiķi. Tobrīd Eiropas Savienība un Krievija vēl nebija apmainījušās ar sankcijām un Austrumukrainas laukos nebija notriekta Malaizijas lidmašīna.
Arī šogad situācija Ukrainā ir Briseles foruma galvenajā fokusā un spriedze Rietumu un Krievijas attiecībās jūtama vēl lielāka. Vai esam atpakaļ Aukstajā karā - tas bija jautājums, kam šogad pieskārās daudzi runātāji.
Krievijas Valsts domes Starptautisko lietu komitejas vadītājs Konstantīns Kosačevs uzsvēra, ka Krievija ir ļoti neapmierināta par Eiropas Savienības valstu vadītāju lēmumu paturēt spēkā sankcijas laikā, kad notiekot Minskā slēgtās pamiera vienošanās ieviešana dzīvē. Kosačevs sacīja, ka, viņaprāt, Ukraina nav ieinteresēta pamiera īstenošanā, jo atsevišķi spēki vēlas, lai pret Krieviju vērstās sankcijas turpinātos.
Asa viedokļu apmaiņa izcēlās starp Kosačevu un NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu par to, vai Ukrainas teritorijā patlaban atrodas Krievijas karaspēks, uz ko Kosačevs reaģēja, sakot, ka tās ir tikai NATO spēku virspavēlnieka Eiropā ģenerāļa Filipa Brīdlova iedomas.
Stoltenbergs: „Jūs iesūtat karaspēku kaimiņvalstī un pārkāpjat starptautiskos līgumus.”
Kosačevs: „Mēs nesūtam karaspēku uz kaimiņvalstīm. Brīdlova kungs domā, ka mēs tā darām.”
Stoltebergs: „Bet jūsu karaspēks ir Krimā.”
Kosačevs: „ Lūdzu pierādījumus!”
Tikpat pretējiem viedokļiem Kosačevs un Stoltenbergs apmainījās arī par to, kādēļ Krievijas iznīcinātāji regulāri ierodas pie NATO valstu robežām un atrodas gaisā ar izslēgtām brīdināšanas sistēmām, kas apdraud civilās lidmašīnas.
Kosačevs: „Es neesmu eksperts šajā jautājumā, taču, kā man ir stāstījuši mūsu speciālisti, arī NATO lidmašīnas daudzos gadījumos neieslēdz brīdinājuma sistēmas. Vai jūs varat apstiprināt, ka ikviena NATO lidmašīna ieslēdz brīdinājuma signālus? Ja jā, tad es ar šo jautājumu atgriezīšos pie saviem ekspertiem. Taču, cik man zināms, tā ir vispārēja prakse. Man tas nepatīk, tas ir bīstami, bet tā nerīkojas tikai un vienīgi Krievija.”
Stoltenbergs: „NATO lidmašīnas vienmēr ieslēdz brīdinājuma sistēmas, piemēram, tās ir visām lidmašīnām, kas patrulē Baltijas gaisa telpā.
Kosačevs: „Labi, man šis būs jāpārbauda.”
Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni diskusijās aicināja tomēr novērsties no idejas par to, ka notikusi atgriešanās Aukstā kara apstākļos, sakot, ka vēsture ir pagājusi un tagad jādomā, kā veidot attiecības situācijā, kad - gluži tāpat kā vecākus - arī kaimiņus neizvēlas.
Savukārt ASV valsts sekretāra vietniece Eiropas un Eirāzijas lietās Viktorija Nulanda atzina, ka būvēt attiecības ar valsti, kurai nevar uzticēties, ir sarežģīti. Viņa arī norādīja, ka ASV prezidents Baraks Obama vēl nav pieņēmis lēmumu, vai nosūtīt bruņojumu Ukrainai.
„ Ja ir valsts, kas noliedz, ka tās karaspēks atrodas citā teritorijā, tad uzticība nav iespējama. Mēs vērojam, kas notiek uz vietas. Mēs ceram, ka Minskas pamiera vienošanās pilnībā tiks īstenota, taču, ja tas nenotiks - un mēs redzam vardarbību parādāmies atkal -, tad arī mūsu aprēķini mainīsies,” sacīja Viktorija Nulanda.
Briseles forums turpināsies vēl līdz svētdienai, kad savu redzējumu par konflikta attīstību Ukrainā paudīs arī NATO militārie eksperti.
