Pasaules panorāma

Pasaules panorāma - Krievija ziņo par armijas atsaukšanu no Hersonas; Vai atbalstu Ukrainai ietekmēs ASV vidustermiņa vēlēšanas? (ar surdotulkojumu)

Pasaules panorāma

Ieskats 9. novembra "Pasaules panorāmas" tematos

Mariupole – mirušo pilsēta, bet nesalauzta

Mariupoles mākslinieks ar gleznām vēsta par pilsētas nesalaužamo garu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 11 mēnešiem.

Ukraiņi nav tā tauta, kas kritīs ceļos, stāstot par pārdzīvoto okupācijas mēnešos, saka no Mariupoles izkļuvušais mākslas kurators Valērijs Juričkovskis. Viņa rīkoto izstādi "Mariupole–nesalauzta" tagad var apskatīt Rīgā, Latvijas Mākslinieku savienības galerijā.

Tajā skatāmi desmitiem gan ukraiņu, gan latviešu mākslinieku darbi par Mariupoli. Viens no centrālajiem eksponātiem ir māksliniekam personīgi pazīstamā lietuviešu režisora Manta Kvedaraviča portrets. Kvedaravičs pavasarī gāja bojā Mariupolē.

Izstādes autors un kurators mākslinieks no Mariupoles Valērijs Juričkovskis, kurš tur gadiem organizēja starptautiskas izstādes.

Izstādes "Mariupole-nesalauzta" kurators Valērijs Juričkovskis
Izstādes "Mariupole-nesalauzta" kurators Valērijs Juričkovskis

""Izstāde "Mariupole–nesalauzta" stāsta par to, ka pilsēta nav pakļauta, nav padevusies, un nepadosies. Mēs, radošie cilvēki, šādā veidā izsakām savu domu. Esam jau gados, mūs armijā neņem, kaut daudzi jaunāki mākslinieki un aktieri tagad ir frontes pirmajās līnijās," stāsta Juričkovskis.

"Tagad dažus darbus atdevām uz izsolēm, ienākumus novirzīs palīdzībai bērniem."

"Šīs gleznas parāda mūs, mariupoliešus. Katra šī glezna ir enerģētiski piesātināta."

Pirms izkļūšanas no okupētās pilsētas Juričkovskis vairākus mēnešus nodzīvoja Mariupolē – apšaudēs un pēc tam Krievijas okupācijā.

"Studija pussagrauta, mājai visi rāmji un logi izlidoja. Visu kā mācēju aizdarīju, un tā arī dzīvojām, ko padarīsi. Staigājām apkārt, vācām malku no gruvešiem, vai kur kādi salauzti dēļi, to visu vācām, zāģējām.

Visu dienu ar to vien nodarbojos, kā malku cirtu. Gan lai sasildītos, jo ziema vēl bija, un gan ko siltu pagatavotu. Nekā īpaša gan nebija. Bet bija kartupeļi, putraimi, kaut kādi konservi, vēl kādas konservu burkas bija pagrabā palikušas."

"Māte guļoša. Ēst jāgatavo. Tur neko daudz nevar pateikt. Dzīves apstākļi bija nekādi. Vēl palīdzēju kaimiņiem. Kaimiņiene 22.februārī [divas dienas pirms Krievijas iebrukuma] aizbrauca uz Dņipro uz operāciju, pie vecākiem atstāja divus mēnešus vecu bērnu. Tur man arī vajadzēja palīdzēt, skraidīt apkārt un meklēt bērnu pārtiku, lai bērns izdzīvotu."

"Kā varēju, tā palīdzēju. Kas pagrabā bija pa 10 gadiem sakrājies, tas viss aizgāja."

Ar 93 gadus veco māti viņam izdevās izkļūt no Mariupoles jūnijā ar brīvprātīgo palīdzību - vispirms okupēto Melitopoli, un tad jau Zaporižju - Ukrainas kontrolēto teritoriju.

"Asara notecēja. Vai tiešām esmu brīvs? Un vairs neatrodos šajos spaidos? Kad mana zeme ir okupēta, un kaut mani pašu neaiztika, tika un tā esmu apspiests. Emocijas bija. Un tagad daudzi man to pašu raksta, ka it kā viss normāli, bet dvēsele – sāp."

Pēc Krievijas uzbrukumiem, okupantiem cenšoties ieņemt arī "Azovstaļ" rūpnīcu, Mariupole tika izpostīta, liela daļa pilsētas joprojām ir drupās. Un satelītattēlos redzamas liecības par masu apbedījumu paplašināšanos.

Salīdzinot ar martu, pie pilsētas esošās Starijkrimas kapsētas dienvidos uzskatāmi redzams, ka līdz oktobrim tā ievērojami paplašinājusies ar svaigām kapavietām vairāk nekā pusotra kilometra platībā. Britu organizācija "Informācijas noturības centrs" aplēsusi, ka šajā kapsētā kopš Krievijas iebrukuma izrakti vairāk nekā 4600 kapavietu.

"Mirušo pilsēta. Tur joprojām daudzstāvu mājās guļ līķi. Tāda ir informācija. Dzīvot šādā pilsētā ir ļoti grūti," secina Juričkovskis.

To, kāda pilsētā bija dzīve Krievijas uzbrukumos pavasarī, uz vietas dokumentēja godalgotais lietuviešu kinorežisors Mants Kvedaravičs, kura liktenis tagad ir nesaraujami sasaistīts ar Mariupoli.

Ukrainas pārstāvji vēsta, ka marta beigās okupanti viņu tur saņēma gūstā, nošāva, bet līķi izmeta uz ielas. Viņa filmēto materiālu izdevās izvest no pilsētas, vēlāk tapa viņa pēcnāves filma – "Mariupole 2".

Izstādē aplūkojams viņa portrets, gleznots pelēki sarkanos toņos – to radījis lietuviešu mākslinieks. Juričkovksis pazina Kvedaraviču personīgi jau pirms Krievijas iebrukuma.

"Viņš to visu parādīja, no nekā nebaidījās. Viņš to darīja, skatoties nāvei acīs. Darīja savu darbu. Filmēja faktus, ne no kā nebaidījās, kaut saprata, ka staigā pa naža asmeni. Reiz pie manis darbnīcā viņš atzina – tas ko daru, tas ir uz kritiskās robežas. Tādus, kā viņš, piemiņā jātur visiem."

"Mākslinieks parādīja, ka šis cilvēks paliks dzīvot mūsu sirdīs. Tas bija cilvēks ar lielo burtu. Viņš bija pirmajās līnijās. Viņš filmēja reālijas tādas, kādas tās bija. Un viņu par to nogalināja."

"Portreta autors ar šīm krāsām parāda to situāciju, kas visa bija ugunī. Ar šo tiek nodota situāciju, kādā viņš tobrīd bija nokļuvis."

Kvedaravičs aprīlī tika guldīts zemes klēpī Lietuvā viņa dzimtajos Biržos. Apšaudītajā Mariupolē viņu atrast un pārvest uz dzimteni, riskējot ar pašas dzīvību, izdevās Kvedaraviča līgavai Hannai Bilobrovai, kura pabeidza viņa filmu – ar nepadošanās garu, kā Ukrainai.

Izstāde "Mariupole–nesalauzta" Latvijas Mākslinieku savienības galerijā būs skatāma līdz 25. novembrim, pēc tam tā ceļos tālāk uz Viļņu arī Varšavu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti