No Krievijas spēku aplenktās rūpnīcas "Azovstaļ" Mariupolē sestdien izvestas 20 sievietes un bērni, paziņojis pulka "Azov" komandiera vietnieks Svjatoslavs Palamars, vēstīja BBC.
"Mēs ceram, ka šie cilvēki dosies paredzētajā virzienā, proti, uz Zaporižju, uz Ukrainas kontrolē esošo teritoriju," viņš sacīja.
Viņš pauda cerību, ka galu galā no "Azovstaļ" izdosies evakuēt visus civiliedzīvotājus, kā arī daudzos ievainotos karavīrus.
Lūdz glābt dzīvības
Ārste, kuras vārds netiek izpausts, sacīja: "Es esmu militārā ārste anestezioloģe. Esmu Mariupoles pilsētā un sniedzu medicīnisko palīdzību "Azovstaļ" rūpnīcā. Es un mani kolēģi, kuru ir ļoti maz, mēs strādājam ārkārtīgi smagos apstākļos. Pastāvīgā bombardēšanā mēs glābjam savus puišus, kuri cīnās savā zemē, cīnās par mieru. Mūsu resursi ir ārkārtīgi ierobežoti. Puiši burtiski mirst mūsu acu priekšā, jo mums nav iespējas viņus evakuēt, nav iespējas viņus kārtīgi izdziedināt. Mēs tikai prasām, mēs lūdzam... dot mums kaut mazāko iespēju glābt šo cīnītāju dzīvības. Viņi to ir pelnījuši."
Savukārt pulka "Azov" karavīrs, kura vārds netiek izpausts, teica: "Es gribu vērsties pie visiem, kas to tagad redz. Ja jūs to tagad neapturēsiet Ukrainā, tas nonāks tālāk Eiropā. Putinisms. Briesmīgs 21. gadsimta mēris."
Pat tad, ja Krievija kaut kam piekrīt, tik un tā ir augsts risks, ka tas neīstenojas, kā iepriekš bijis arī ar gūstekņu apmaiņu. Par to jau vakar atgādināja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, liekot noprast, ka galīgo lēmumu pieņem Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
"Kad viņi [Krievija] kaut ko apstiprina, piemēram, [ieslodzīto] apmaiņu, es tam neticu. Viņi apstiprina kaut kādu civilo apmaiņu, un tad "kaut kas nogāja greizi" – vienu, divas, trīs reizes. Tas nozīmē, ka atbildīgs ir viens cilvēks. Tas arī viss. Līdz ar to tiks pildītas tikai tiešas sarunas un tiešas vienošanās par kaut ko. Tā būtībā ir mana ticība un galīgā izpratne par visu šo procesu," iepriekš teica Zelenskis.
Krievijas vēl neieņemtajā Mariupoles daļā – rūpnīcas "Azovstaļ" teritorijā – ir aptuveni tūkstotis civiliedzīvotāju un ap 600 ievainotu karavīru.
Karavīru sievas sauc pēc palīdzības
Cik ir kaujasspējīgo – tas ir militārs noslēpums. Tā stāsta kaujinieku dzīvesbiedres Katerīna Prokopenko un Jūlija Fedosjuka, kuras uzturas Itālijā un no turienes cenšas pievērst starptautisku uzmanību tam, cik svarīgi ir evakuēt ne tikai civiliedzīvotājus, bet arī karavīrus.
Prokopenko teica: "Mums ir jāglābj viņu dzīvības, jo nav ne krājumu, ne pārtikas, ne medikamentu, nav normālu apstākļu, kur dzīvot, karot, un ir ļoti traģiskas situācijas ar civiliedzīvotājiem, ar ievainotiem karavīriem. Ir pārāk daudz ievainoto, ir apmēram 600 ievainoto karavīru. Daži jau ir miruši. Joprojām bombardē, katru nakti notiek smagas bombardēšanas. Un katru dienu ir jauni nāves gadījumi."
Fedosjuka piebilda: "Mēs vēlamies lūgt palīdzību ASV, Eiropas iedzīvotājiem, starptautiskajām organizācijām un diplomātiem, lai mēģinātu atrisināt šo problēmu diplomātiskā, politiskā ceļā, jo mēs uzskatām, ka Mariupolei ir jābūt iespējai un ne tikai civiliedzīvotājiem; mēs nākam šeit, lai arī karavīri tiktu izglābti dzīvi."
KONTEKSTS:
Ukrainas amatpersonas vēsta, ka situācija Mariupoles rūpnīcā "Azovstaļ" ir vērtējama kā humānā katastrofa. Rūpnīcās teritorijā kopā ar pilsētas aizstāvjiem ir patvērušies civiliedzīvotāji, sievietes un bērni. Viņiem trūkst ūdens un pārtikas, bet uzbrukumā hospitālim iznīcināti resursi, kas ļautu apkopt brūces un parūpēties par ievainotajiem.
Gutērrešs otrdien tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kurš esot "principā" piekritis ANO un Sarkanā Krusta dalībai cilvēku evakuācijā no "Azovstaļ". Šo procesu Gutērrešs ceturtdien Kijivā apspriedis arī ar Zelenski.
