Супутник зафіксував 300-метрову братську могилу маріупольців у Мангуші – «Схеми»https://t.co/lCI4HRxG1F
— Схеми: корупція в деталях (@cxemu) April 21, 2022
Pēc Ukrainas amatpersonu sākotnējām aplēsēm Mariupolē Krievijas uzbrukumā nogalināti 20 000 līdz 22 000 cilvēku.
Bēgļiem jāsāk jauna dzīve no nulles
Tikmēr arvien jauni bēgļi ierodas Zaporižjā. Alisai ar dēlu Maksimu izdevies izkļūt tieši no Mariupoles.
“Mājas nav, mašīnas nav, vecākiem mājas nav un mašīnas arī nav. Esam bomži, tā lūk. Dzīvot nav kur. Rīt sāksim jaunu dzīvi. Esam divatā ar dēlu. Kur ir pārējie – draugi, ģimene, es nezinu. Kāds varbūt vēl palika tur.
Tās ir šausmas, murgs. Pastāvīga bombardēšana. Ilgākais pārtraukums laikam bija kādas 10 minūtes. Un bailes. Sēdējām pagrabā. Vai nu aizbraucam vai mirstam… Dēls tagad ir kā pielipis man, baidās pēc visa šī mani atstāt vienu. Jebkurš klusums šķiet šausminošs, it kā kaut kas tūliņ notiks.”
Mariupolē situācija joprojām ir skarba. Ukrainas spēki turpina pretošanos okupantiem un aizstāv metalurģisko rūpnīcu "Azovstaļ", kas kļuvusi par Mariupoles aizstāvju pēdējo patvērumu. Tur atrodas arī vēl vismaz 1000 civiliedzīvotāju.
Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu ceturtdien Kremļa saimniekam Vladimiram Putinam pavēstījis, ka Krievijas armija kontrolējot pilsētu. Kontrole gan neesot nodrošināta pār rūpnīcas "Azovstaļ" teritoriju, kuras ieņemšanai esot nepieciešams laiks līdz četrām dienām. Pēc Šoigu sacītā, rūpnīcas teritorijā esot iesprostoti vairāk nekā 2000 cilvēku.
Savukārt Putins apsveicis Mariupoles "veiksmīgo atbrīvošanu" un devis pavēli neuzbrukt rūpnīcai, lai pasargātu Krievijas karavīru dzīvības. Putins pavēlējis nobloķēt rūpnīcu tā, lai no tās “pat muša nevarētu izmukt”.
Krievijas ofensīva Ukrainas austrumos turpinās bez panākumiem
Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka pieprasījusi Krievijas spēkiem nekavējoties nodrošināt humāno koridoru, lai evakuētu cilvēkus no metalurģiskās rūpnīcas. Viņu vidū esot aptuveni 1000 civiliedzīvotāju un ap 500 ievainotu karavīru.
Kaujās austrumos Krievijas spēkiem būtiskus panākumus nav izdevies gūt. Tiek lēsts, ka Krievijas armija šobrīd kontrolē aptuveni 80% Luhanskas apgabala. Kaujas turpinās daudzviet Doneckā, arī Hersonas apgabalā un citviet.
Ukrainas amatpersonas joprojām aicina Ukrainai ātri piegādāt smagos ieročus. Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretāram Oleksijam Danilovam telekanāla “SkyNews” inervijā tika uzdots jautājums, vai bez Rietumu militārā atbalsta būtu bijis iespējams nosargāt Kijivu?
“Godīgi sakot, nē. Mēs būtu noturējušies, bet tas būtu ļoti, ļoti grūti.”
Rietumvalstis pastiprinās ieroču piegādes Ukrainai
Visspēcīgākā Kijivas kritika vērsta pret Vāciju, kas joprojām atturas no smago ieroču piegādāšanas Ukrainai. Vācijas aizsardzības ministre Kristīne Lambrehta ceturtdien paziņoja, ka Vācija ir panākusi vienošanos ar Austrumeiropas partneriem, lai "tuvākajās dienās" piegādātu Ukrainai jaunu smago ieroču partiju, kurā tiktu ietverti tanki, bruņumašīnas un citi ieroči, ko atsevišķas valstis spējot sniegt.
Aģentūra DPA vēsta, ka tanki tiktu piegādāti no Slovēnijas. Vācija apmācīs ukraiņu karavīrus izmantot Vācijā ražotos tankus “Panzerhaubitze 2000”, kurus, kā ziņots, nosūtīs Nīderlande.
Spānija tikmēr paziņojusi par 200 tonnu militārās palīdzības nosūtīšanu Ukrainai. ASV ceturtdien paziņoja par jaunu 800 miljonu dolāru militārās palīdzības sūtījumu. Komplektā ietilpst smagie artilērijas ieroči, desmitiem haubiču un munīcija haubicēm. Tāpat ticis paziņots par 500 miljonu dolāru finansiālās palīdzības piešķiršanu, lai palīdzētu Ukrainas valdībai maksāt pensijas, algas un nodrošināt pakalpojumus.
