Pasaules panorāma

Ukraina cer uz pretgaisa aizsardzības stiprināšanu

Pasaules panorāma

Pasaules panorāma-Kara grūtās dienas Ukrainā. Miris Baltkrievijas cilvēktiesību aizstāvis Oļegs Gulaks

Mariupole - arvien okupācijā

Mariupole – arvien okupēta. Kā tur ir, un vai Ukrainai ir cerības to atgūt?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

"Mariupolei ir jākļūst par brīvības un uzvaras simbolu," tā sacījis bijušais Mariupoles mērs Mihailo Poživanovs, kurš tagad dzīvo ārpus savas pilsētas, bet mēģina visādos ceļos tai joprojām palīdzēt.

Tieši viņš arī atbalstīja Rīgā sarīkoto izstādi "Mariupole – nesalauzta", kurā varēja aplūkot desmitiem gan ukraiņu, gan latviešu mākslinieku darbus par tagad krievu armijas okupēto pilsētu. Kā tagad tur ir, un vai ir cerības to atgūt?

Ar bijušo Mariupoles mēru Mihailo Poživanovu Latvijas Televīzijas sazinājās laikā, kad izstāde par viņa pilsētu no Latvijas Mākslinieku savienības galerijas pārcēlusies tālāk uz Viļņu un pēc tam uz Varšavu. Caur mākslu ir iespējams kaut daļēji ielūkoties Mariupoles šausmās, taču pilsēta joprojām paliek okupēta un ukraiņiem slēgta, tāpēc par to, kāda dzīve ir tur, var uzzināt tikai skopās ziņās. To cenšas arī Poživanovs, kurš tagad dzīvo Odesā un cenšas savai pilsētai palīdzēt attālināti.

"Mariupolē ir sākusies sabombardēto māju masveida nojaukšana. Krievi rīkojas pēc grafika un katru mēnesi nojauc līdz pat 50 daudzdzīvokļu namiem. Lielākā daļa cilvēku dzīvo mājokļos bez gāzes un siltuma. Elektrība praktiski ir visur, bet siltuma un ūdens nav lielākajā daļā Mariupoles.

Skaitās, ka Sanktpēterburga uzņēmusies atbildību par Mariupoli, un ar tās budžetu ir atjaunoti ap 2000 dzīvokļu. Bet tur lielākoties iemitinājās cilvēki, kuri apkalpo pilsētas infrastruktūru.

Man Mariupolē ir palicis radinieks, kurš savos 72 gados nobijās, ka nevienam nebūs vajadzīgs, lai gan aicināju viņu izbraukt uz Kijivu. Bet viņš ir palicis un tagad dzīvo bez siltuma un ūdens savā cienījamajā vecumā," stāstīja Poživanovs.

"Pilsētā pēc man pazīstamu cilvēku ziņām ir palikuši no 70 000–80 000 iedzīvotāju. Viņu vidū ir arī cilvēki, ar kuriem es esmu agrāk strādājis, pat attāli radinieki, kas tomēr neaizbrauca no pilsētas, jo baidījās pazaudēt iedzīvi. Ik pa laikam sazināmies – mesendžerī, vatsapā vai telegramā. Ne bieži, bet cenšamies. Viņi piezvana, kādas bildes atsūta. Pateicoties tam, redzēju, kā izskatās māja, kur es pats agrāk dzīvoju, kur mani bērni, trīs dēli ir dzimuši. Lūk, šāda situācija pilsētā."

Jautāts, vai pats var iebraukt Mariupolē, vai arī tas viņa gadījumā ir absolūti bīstami, bijušais Mariupoles mērs atzina: "Manas pozīcijas un attieksmes pret Krievijas Federāciju dēļ tas pagaidām nav iespējams."

Savukārt, jautāts, vai Mariupole kādu dienu būs brīva, Poživanovs pauda: "Esmu pārliecināts, ka Mariupoli atbrīvos. Diemžēl pilsētas vēsturiskā daļa, kāda tā bija, nebūs saglabājusies. Es domāju, ka tai vairs nebūs arī kādreizējā rūpniecības un ekonomikas potenciāla. To visu vajadzēs pārveidot.

Tik liela mēroga metalurģijas ražošana nebūs vairs vajadzīga, ņemot vērā, ka "Azovstaļ" rūpnīca ir pilnībā iznīcināta. Taču es redzu ostas struktūras atjaunošanu, redzu to kā jaunāko tehnoloģiju pilsētu.

Mariupolei vienkārši ir jāpaliek par simbolu mūsu brīvībai un uzvarai, un es ceru, ka visu atjaunos, pateicoties mūsu valdībai, mūsu prezidentam un mūsu draugiem, arī Baltijā, liels jums paldies."

KONTEKSTS: 

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks pastrādāja masveida kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti