Ēģiptē iecelts jauns pagaidu prezidents. Tas noticis tikai dienu pēc tam, kad Ēģiptes armija apturēja konstitūcijas darbību un par nepakļaušanos tautas gribai atcēla no amata līdzšinējo valsts prezidentu Mohamedu Mursi. Ēģiptē notiekošais izraisījis satraukumu arī citur pasaulē, un ārvalstu viedokļi šajā jautājumā ir visai atšķirīgi.
Tikai nedaudz vairāk kā divus gadus pēc Arābu pavasara revolūcijas un ilggadējā diktatora Hosni Mubaraka gāšanas Ēģiptē atkal notikusi varas maiņa. Kontroli pār situāciju valstī ir pārņēmusi armija, bet pagaidu prezidenta pilnvaras ir uzticētas civilpersonai.
Ceturtdien par Ēģiptes pagaidu prezidentu oficiāli tika iecelts valsts Augstākās konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Adli Mansurs. Savā zvērestā viņš solījis saglabāt republikas sistēmu, cienīt konstitūciju un likumus, kā arī aizsargāt tautas intereses, saglabāt valsts neatkarību un garantēt valsts drošību. Savā uzrunā pēc zvēresta nodošanas Adli Mansurs arī izklāstīja tuvākos savas darbības uzdevumus. „Es vēlos sarīkot prezidenta un parlamenta vēlēšanas, kas atspoguļotu tautas gribu. Tās nedrīkst būt viltotas, jo šis ir vienīgais veids, kā nodrošināt mūsu nākotni. Mums ir jāpārstāj radīt jaunas diktatūras un mēs nedrīkstam pielūgt ne elkus ne prezidentus, bet tikai Dievu,” saka Mansurs.
Kā jau minēja jaunieceltais prezidents, tagad galvenais uzdevums pēc iespējas ātrāk sarīkot prezidenta un parlamenta vēlēšanas. Pagaidām jau sākušās diskusijas par to, kādu lomu šajos procesos spēlēs Mohameda Mursi pārstāvētā Musulmaņu brālība. Pēc apvērsuma jau ir aizturētas vairākas Musulmaņu brālības amatpersonas, tostarp pats grupējuma augstākais līderis Mohammeds Badī. No vienas puses atbalsts Musulmaņu brālībai ir ļoti liels, no otras puses izskan minējumi par to, ka šai islāmistu kustībai varētu atkal aizliegt piedalīties demokrātiskajos procesos.
Ēģiptē notiekošais atstās iespaidu arī uz visu Tuvo Austrumu reģionu. Kā televīzijas sabiedrībai CNBC norādījis globālās politikas risku pētījumu un konsultāciju firmas „Eirāzijas grupa” Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas programmas vadītājs un Ēģiptes politikas pētnieks Hani Sabra. Lai arī Ēģiptes loma Tuvajos Austrumos ir milzīga, sekas galvenokārt būs jūtamas pašmājās.
„Ja mēs skatāmies uz divu gadu senu pagātni, tad mēs redzam, ka Ēģiptē notikušais atstāja milzīgu ietekmi uz visu reģionu, un arābu pasaule ļoti uzmanīgi sekoja notikumu attīstībai Ēģiptē,” atgādina Sabra. „Dažādo protestu domino efekts, kas skāra Bahreinu, Sīriju, Jemenu un citas valstis, aizsākās tieši pēc Ēģiptē redzētā. Tāpēc var teikt, ka Ēģiptes loma reģionālajā politikā ir īpaši liela. No otras puses, tuvākajā laikā vislielākās sekas būs jūtamas tikai pašas Ēģiptes iekšienē,” secina pētnieks.
Ja runā par pasaules reakciju uz notiekošo, tā ir bijusi visai pretrunīga. Rietumvalstis visbiežāk pauž bažas par militāristu iejaukšanos Ēģiptes politiskajā dzīvē, vienlaicīgi atzīstot tautas tiesības lemt valsts nākotni. Tiek uzsvērta nepieciešamība pēc iespējas ātrāk atgriezties pie demokrātiskās pārvaldes, ievērojot gan cilvēktiesības, gan likuma vārdu. Viena no Musulmaņu brālības sabiedrotajām Turcija uzskata, ka apvērsums ir bijis rupjš demokrātisko vērtību pārkāpums, savukārt Vācijas ārlietu ministrs Mursi gāšanu nosaucis par triecienu demokrātiskajiem centieniem.
Taču Ēģiptes armijas rīcībai ir arī aizstāvji un visaktīvāk to dara Sīrija. Tās valdība atzinīgi novērtējusi bruņoto spēku centienus aizstāvēt tautu un tās demokrātiskās tiesības. Šeit gan jāatgādina, ka arī Sīrijā, pēc valdības vārdiem, armija jau vairāk kā divus gadus cīnās ar demokrātiski ievēlētā režīma pretiniekiem un šajā cīņā dzīvību jau zaudējuši vairāk nekā 100 000 cilvēku.
