Pasaules panorāma

OECD: prognozējam globālas izaugsmes tempu palēnināšanos

Pasaules panorāma

Vēsture kā politiskais ierocis: 80 gadu kopš Otrā pasaules kara sākuma

Pa pēdām Maltas un Slovākijas žurnālistu slepkavām

Maltas un Slovākijas žurnālistu slepkavības: Cik tālu ved izmeklēšanas pēdas?

Kopš slovāku žurnālista Jana Kucjaka slepkavības pagājis vairāk nekā gads, kopš Maltas žurnālistes Dafnes Karuanas Galicijas – vairāk nekā divi. Kamēr Slovākijā mainījusies valdība, policijas priekšniecība un atklāts slepkavības pasūtītājs, Maltā vēl aizvien nav zināms, kurš ir atbildīgs par žurnālistes nāvi.

Šaubās, vai izmaiņas uz ilgu laiku

Kaut arī Jans Kucjaks "Aktuality" vairs nestrādā, viņš ir visur. Gan piemiņas plakātos uz sienas, gan fotoattēlos pie redakcijas ieejas. Nesen atzinušies viņa slepkavības izpildītāji. Zināms arī pasūtītājs – 56 gadus vecais uzņēmējs Marians Kočners.

"Tagad esmu 100% pārliecināts, ka zinām, kas nogalināja Kucjaku un kas pasūtīja slepkavību," teica portāla "Aktuality.sk" galvenais redaktors Pīters Bardijs.

Slovākijā piemin nogalināto žurnālistu Janu Kucjāku
Kucjaks par Kočneru rakstījis daudz. Visvairāk par viņa iesaisti organizētajā noziedzībā. Jau 2017. gada rudenī Kucjaks no viņa saņēmis draudu zvanus, par ko ziņojis arī policijai, bet velti. 2018. gada februārī savās mājās kopā ar draudzeni viņš tika nošauts. Tas izraisīja tik lielas dusmas slovāku sabiedrībā, ka protestētāji piespieda tā laika premjeru Robertu Fico pamest amatu. Tomēr Kucjaka priekšniekam Pīteram Bardijam nav pārliecības, ka šīs izmaiņas ir uz palikšanu. 

 

"Mums ir jauna valdība, bet tā nav patiesi jauna valdība. Šī brīža premjers ir tikai marionete Fico – iepriekšējā premjera – rokās. Ja politiķi teica, ka grib izmaiņas, tie bija tikai paziņojumi, nevis realitāte," uzskata Bardijs.

Kaut arī viņam šķiet neiedomājami, ka Eiropas viducī ir iespējama žurnālista slepkavība, un viņš arī nevar izslēgt, ka kaut kas tāds var arī atkārtoties, viņa kolēģi portālā "Aktuality" turpina darbu pie korupcijas un citu nejēdzību atmaskošanas.

"Ko man citu darīt?

Es nevaru apstāties. Es pirms 27 gadiem izvēlējos kļūt par žurnālistu, un man ir jāturpina, jo Jans bija ne tikai kolēģis, bet arī draugs," sacīja Bardijs.

Maltas politikā bez izmaiņām

Darbu pie neērtām tēmām turpina arī nogalinātās Maltas žurnālistes Dafnes Karuanas Galicijas kolēģi. Viņi izveidojuši "Dafnes projektu", kurā iesaistīti arī citu valstu žurnālisti. Dafnes redaktors Hermans Grehs pagaidām tikai sapņo par tādu pārliecību, kāda ir Pīteram Bardijam par to, kurš nogalināja viņa kolēģi.

"Valdība saka – mums ir trīs cilvēki, kas ir apsūdzēti viņas slepkavībā, bet tas, ko mēs visi gribam zināt – kas pasūtīja slepkavību? Mēs vēl aizvien to nezinām," atzina laikraksta "Times of Malta" galvenais redaktors Grehs.

Arī politikā, pretstatus Slovākijai, nekas daudz nav mainījies.

Valdība vēl aizvien neizrāda nekādu cieņu pret presi – nesniedz atbildes pat uz elementāriem jautājumiem un pauž arī cita veida diskriminējošu attieksmi.

"Kad redzi, ka valdība atklāti bloķē kādas mediju organizācijas reklāmas tikai tāpēc, ka viņi ir kritiski, tas vairāk līdzinās kādai brutālai komunistu valstij, nevis demokrātiskai valdībai," sprieda Grehs.

 

Arī sabiedrība, kas vēlēšanu procesā izraugās politiķus, viņaprāt, nav mainījusies pietiekami. Jo vēl aizvien ir cilvēki, kas arī pēc žurnālistes nāves turpina kritizēt Dafni par to, cik viņa agresīvi esot rakstījusi. Grehs pats dažkārt apšaubījis viņas rakstīto, uzskatījis to par baumām, tomēr tas nevienam nedod tiesības uz tik brutālu izrēķināšanos.

"Viņu kritizēja, jo viņai bija skarbs rakstīšanas stils. Viņa bija kritiska un apvainoja cilvēkus. Jā. Kritizējiet viņu, cik gribat, vērsieties tiesā. Bet uzspridzināt viņu? Un daži teju vai svin viņas nāvi. Tas ir apkaunojoši," uzskata redaktors.

Pretī tiesai ir Dafnes piemiņas vieta, kur cilvēki liek ziedus un sveces, bet iestādes darbinieki katru reizi tos novāc.

Grehs uzskata, ka valdībai ir kauns par to, kas notika. Par spīti tam, Dafnes atbalstītāji pie ap pieminekli esošajām metāla margām sakāruši atslēgas. Un tās par viņas piemiņu liecinās vēl ilgi.

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti