Labrīt

Bizness Bauskas vecpilsētā nīkuļo; arī slidotava nav to veicinājusi

Labrīt

Deviņdesmitie. Savējie atcerēsies: Normunds Pauniņš

Maltas prezidentūra ES: Nemierīgie laiki turpinās - fokusā «Brexit» un migrācija

Maltas prezidentūra ES: Nemierīgie laiki turpinās - fokusā «Brexit» un migrācija

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Migrācija, Lielbritānijas izstāšanās sarunu sākums un populisms turpmāko sešu mēnešu laikā neizbēgami būs starp jautājumiem, ko nāksies risināt Maltai. Līdz ar 1. janvāri ir sākusies tās pirmā prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē. Pašreiz nekas neliecina, ka Eiropu tuvākajā pusgadā varētu gaidīt mierīgāki laiki. Tādēļ šai - iedzīvotāju skaita ziņā mazākajai - ES dalībvalstij nāksies mēģināt rast kopsaucēju vairākos būtiskos jautājumos.

Ja viss notiks, kā iecerēts, tad sarunas par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības sāksies šā gada martā. Tā vairākkārt ir solījusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja. Zīmīgi, ka

šajā laikā pie Eiropas Savienības stūres atradīsies neviens cits kā Lielbritānijas bijusī kolonija. Malta ir ieguvusi neatkarību no Apvienotās Karalistes 1964. gadā.

Uz salām daudz kas joprojām atgādina par to, ka tā ir bijusi Lielbritānijas sastāvdaļa – mašīnas brauc pa kreiso ielas pusi un elektrības rozetes ir gluži kā Londonā.

Tomēr Maltas premjers Džozefs Muskats vismaz publiski sola, ka nekādu sentimentālu jūtu pret Apvienoto Karalisti izstāšanās sarunu laikā viņam nebūs:

“Tik tiešām, pirms oficiālā paziņojuma nebūs nekādu sarunu. Turklāt arī gala iznākums nevar būt tāds pats, kā dalība. Katrai valstij ir suverēnās tiesības pamest Eiropas Savienību. Tomēr tās nevar sagaidīt, ka pēc izstāšanās tām būs tādas pašas tiesības, kā dalībvalstīm. Mūsuprāt, tas ir pilnīgi skaidrs, un tā ir arī prezidentūras nostāja.”

Otrais temats, ar kuru Maltai nāksies sastapties, ir migrācija. Iedzīvotāju skaita ziņā tā ir mazākā valsts Eiropas Savienībā, un salu arhipelāgs ir diezgan blīvi apdzīvots.

Ar migrantiem no Āfrikas, kuri ierodas pa Vidusjūru, tai nākas sastapties regulāri. Tādēļ Malta jau sen ir iestājusies par proporcionālu migrantu sadali pa visu Eiropu. Centrālās un Austrumeiropas valstis ir gluži pretējās domās un vēlas ieviest tā dēvēto elastīgo solidaritāti,

kad katrs palīdz grūtībās nonākušai valstij, kā var. Kompromisu par šo jautājumu rast nebūs vienkārši. Tomēr arī izvairīties no tā risināšanas diez vai iznāks, atzina aizejošais Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Martins Šulcs:

“Malta atrodas Vidusjūras centrā, un Vidusjūra joprojām ir viens no riskantākajiem migrācijas ceļiem visiem tiem cilvēkiem, kuri mēģina nokļūt Eiropā. Katru dienu Vidusjūrā mirst cilvēki.”

Nozīmīgas būs arī pavasarī gaidāmās vēlēšanas Francijā un Nīderlandē. Spriežot pēc vēlētāju aptauju datiem, pastāv varbūtība, ka pie varas šajās valstīs varētu nākt populisti un eiroskeptiķi. Un, lai gan prezidējošā valsts šajā jomā var ļoti maz ko iesākt, neziņa un nestabilitāte ap šīm vēlēšanām var radīt spiedienu uz kopējo Eiropas Savienības darbu un ietekmēt šķietami nesaistītas jomas.

Tomēr prezidentūra joprojām paliek arī svinīgs notikums. It sevišķi tādēļ, ka Maltai tā ir pirmā kopš pievienošanās blokam. Tā kļuva par dalībvalsti 2004. gadā vienlaicīgi ar Latviju. To, ka Maltai tiks pievērsta lielāka pasaules uzmanība, pasvītroja arī šīs valsts prezidente Marī Luīze Koleiro-Preka:

“Šis ir vēsturisks mirklis mūsu valstij. Ne tikai tādēļ, ka šī ir mūsu pirmā prezidentūra Eiropas Savienības Padomē, bet arī tādēļ, ka Malta kā mazākā Eiropas Savienības dalībvalsts un viena no mazākajām valstīm pasaulē vadīs lielāko reģionālo spēlētāju uz pasaules skatuves.”

Viens no pirmajiem mirkļiem, kad uz Maltu patiešām raudzīsies daudzi pasaules mediji, būs februāra sākumā, kad tur sapulcēsies visu Eiropas Savienības valstu līderi, izņemot Lielbritānijas premjeri. Šo 27 valstu vadītājiem būs jāturpina sarunas par bloka attīstību pēc tam, kad pirmo reizi vēsturē tas kļūs par vienu valsti mazāks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti