Maltas premjerministrs Džozefs Muskats paziņoja, ka parlamenta apstiprinātas programmas mērķis ir palielināt valsts ieņēmumus, vienlaikus piesaistot valstij "augsti vērtētus" cilvēkus, kas varētu investēt Maltā.
Premjera aplēses liecina, ka ar jauno programmu pirmajā tās darbības gadā valsts budžets papildināsies par 30 miljoniem eiro (21 miljonu latu), tātad apmēram 45 cilvēki varētu iegādāties pilsonību, kas nozīmē arī darba un uzturēšanās atļauju visās pārējās 27 ES dalībvalstīs.
Malta ir ES un bezvīzu Šengenas zonas dalībvalsts, kā arī tai ir bezvīzu režīms ar ASV.
Par programmas administrēšanu atbildīgās starptautiskās grupas "Henley and Partners" ģenerāldirektors Ēriks Meidžors Maltas plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem stāstīja, ka Maltas pilsonībai tādā veidā gadā varētu pieteikties 200-300 cilvēku. "Šī būs atvērta un caurskatāma programma," viņš solīja.
Maltas parlamenta opozīcijā esošā Nacionālistu partija ir paudusi stingrus iebildumus pret programmu, sūdzoties, ka tā nav saistīta ar uzturēšanos valstī vai investīcijām. Opozīcijas līderis Saimons Basatils brīdināja parlamentāriešus, ka Maltu pēc programmas ieviešanas varētu salīdzināt ar Karību jūras valstīm, kas tiek dēvētas par nodokļu paradīzēm.
Viņš sacīja, ka viņa partija neizslēdz iespēju sākt parakstu vākšanu, lai par programmu notiktu tautas nobalsošana.
Savukārt valdība uzstāj, ka pilsonības pieteikumu iesniedzēji tiks izvētīti un ar noziedzīgo pasauli saistīto cilvēku pieteikumi netiks pieņemti. Maltas valdība apgalvo, ka citas ES dalībvalstis izskata līdzīgas programmas.
Pie parlamenta ēkas otrdienas vakarā, kad notika balsojums par šo ierosinājumu, bija neliela protesta akcija, kuras dalībnieki pieprasīja pilsonības piešķiršanu saistīt ar būtiskām investīcijām, nevis vienkārši pārdot to par noteiktu cenu.
