Kuģis "Salamis", kurš īpaši pielāgots cilvēku glābšanai ūdeņos, netālu no Lībijas un tuvāk Maltas teritoriālajiem ūdeņiem izglābis 102 bēgļus. Cilvēku vidū ir vismaz četras topošās mātes, viens četrus mēnešus vecs bērns un viena ievainota sieviete.
Lībija bēgļus uzņemt atteikusies, un Malta palikusi vienīgā, pie kuras bijis iespējams vērsties. Maltas pirmā reakcija bijusi noraidoša, sakot, ka kuģim tās teritorijā ienākt aizliegts, jo itāliešu flote tam likusi doties tuvākās ostas virzienā, kas būtu Lībija. Turklāt tās rīcībā neesot informācijas, ka bēgļu vidū kāds būtu ievainots vai kādam ļoti steidzami būtu nepieciešama palīdzība.
Tomēr Brisele uz to reaģējusi citādi. Maltai ir humāns pienākums nepretoties, bet ļaut kuģim ar izglābtajiem ierasties tās teritorijā, paziņojusi Eiropas Komisija, norādot, ka galvenais uzdevums tagad ir glābt dzīvības. Bet to, uz kurām valstīm viņus pēc tam nosūtīs, izlems vēlāk.
Pirms pāris dienām teju pa šo pašu jūras ceļu gandrīz simt bēgļu no Ziemeļāfrikas nogādāti arī Maltai kaimiņos esošajā un Itālijai piederošajā Lampedūzas salā.
Mazā Malta, kurā ir tikai 400 tūkstošu iedzīvotāju, ik gadu uzņem tūkstošiem bēgļu un jau vairākkārt ir brīdinājusi ES, ka tai šis slogs ir par lielu.
Vēl aizvadītajā mēnesī, tiekoties ar citu valstu vadītajiem, ES prezidentam Hermanam van Rompujam par to atgādināja Maltas premjerministrs Džozefs Muskats. Maltas līderis savos izteikumos bija visai skarbs un tiešs, sakot, - lai arī Malta veic šo cēlo darbu, tā visu laiku neatstās durvis plaši atvērtas, lai pa visām pusēm uzņemtu laivas no Lībijas.
Sauciet mūs par neiejūtīgiem un skarbiem, taču mūsu iespējas nav bezizmēra,” norādījis Muskats.
Eiropas Savienības valstis jau visai ilgstoši runā par to, kā risināt imigrācijas un bēgļu problēmu un sadalīt to vienmērīgi pa visu Eiropu tā, lai lielākā slodze negultos tikai uz dažām valstīm. Uz to aktīvi mudina arī Eiropas iekšlietu komisāre Sesīlija Malmstrēma. Taču ne visas Eiropas Savienības dalībvalstis šai idejai piekrīt ar lielu entuziasmu.
Savukārt Malta, kas iztur bēgļu uzņemšanas lielāko slogu, tiek kritizēta arī par patversmēm, kuros cilvēki uzturas ļoti sliktos apstākļos. Vēl jūlijā Malta bija spiesta samaksāt kompensācijas diviem bēgļiem no Somālijas un Sjerraleones, ko piesprieda Eiropas Cilvēktiesību tiesa par necilvēcīgiem dzīves apstākļiem un sliktu aprūpi.
