Tas kopienas institūcijās izraisīja asas kritikas vilni. Lēmums gan nozīmē, ka ārvalstu bagātniekiem Maltas pilsonības tirgošanas shēma var kļūt mazāk pievilcīga. Bet uzmanību notikušajam vajadzētu pievērt arī citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Līdz šim Malta savā plānā par pasu pārdošanu nebija iekļāvusi prasību par obligātu uzturēšanos valstī. Eiropas Komisijai tagad izdevies pārliecināt Valletu, ka tas ir nepieciešams.
Pēc sarunām ar Maltas ģenerālprokuroru Eiropas Komisija trešdien paziņoja, ka sertifikāts par naturalizāciju tiks izsniegts tikai tad, kad pieteikuma iesniedzējs būs pierādījis, ka pirms tam vismaz 12 mēnešus dzīvojis Maltā.
Sākotnējais plāns paredzēja pārdot pilsonību par 650 tūkstošiem eiro, nepieprasot, lai pieteikuma iesniedzēji dzīvotu Maltā. Turklāt dokumentu, kas vienlaicīgi būtu arī Eiropas Savienības pase, pozitīva lēmuma gadījumā varēs iegādāties arī saviem bērniem, laulātājiem, kā arī paša un dzīvesbiedra vecākiem un vecvecākiem. „Papildu pasu” cena paredzēta salīdzinoši mazāka - no 25 līdz 50 tūkstošiem eiro.
Programmai šobrīd ir noteikti pārdošanas „griesti”- pases varēs iegūtu līdz 1800 ārvalstniekiem. Tomēr iespējamas, ka par to vēl notiks karstas debates, jo valdība var vēlēties „griestus” paaugstināt. Vienlaikus opozīcijā esošā Nacionālistu partija, kas stingri iebilst pasu pārdošanas programmai, varētu pret to vērsties tiesiskiem līdzekļiem.
Pagājušajā nedēļā izskanēja, ka šādu ceļu gatavojas iet arī Eiropas Komisija. Iekšlietu komisāres Viviānas Redingas juristi bija sākuši pētīt, vai gadījumā Malta ar saviem plāniem nepārkāpj Eiropas Savienības līguma pantu, kas paredz „patiesu sadarbību” ar pārējām kopienas dalībvalstīm. Iespējams, šis bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Malta piekāpās, kaut gan komisāre Redinga paziņoja, ka vienošanās panākta „konstruktīvas sadarbības” garā.
Nosacījums par dzīvošanu nelielajā Vidusjūras valstiņā pasu tirgošanas shēmu gan, domājams, padarīs mazāk pievilcīgu ārvalstu bagātniekiem. Līdz ar Maltas pasi faktiski tiek pārdotas tiesības brīvi ieceļot, apmesties uz dzīvi un strādāt ikvienā no pārējām kopienas dalībvalstīm. Interesi par iespēju jau izrādījuši Ķīnas, Lībijas, Krievijas un Saūda Arābijas pilsoņi, kā arī itāļi, kas vēlas savā labā izmantot Maltas zemo ienākuma nodokli.
Bet uzmanību Briseles un Valletas sarunu rezultātam vajadzētu pievērst arī citām kopienas valstīm. Kā portālam „EUobserver.com” norādīja kāds diskusijām tuvu stāvošs avots, uz Maltu izdarīts milzu spiediens, un vienošanās rezultāts „liecina par nozīmīgu [Eiropas] Komisijas ietekmes paplašināšanos attiecībā uz (dalībvalstu) suverēnajām tiesībām”.
