Malmstrēma: Ar tirdzniecības līgumiem vien pasauli nemainīt, bet tiem var būt zināma loma

Eiropas Komisija jau pavisam drīz varētu pabeigt sarunas par jauno, pasaulē lielāko tirdzniecības līgumu. Tā ir vienošanās starp Eiropas Savienību (ES) un piecām Dienvidamerikas valstīm. Tajās kopumā dzīvo aptuveni 260 miljoni iedzīvotāju. Šī vienošanās ir arī diezgan simboliska, jo tā varētu tikt panākta laikā, kad ASV iet pretējā virzienā un ievieš arvien jaunus tarifus un barjeras.

Saruna ar ES tirdzniecības komisāri Sesīliju MalmstrēmuArtrjoms Konohovs

    Latvijas Radio uzrunāja cilvēku, kurš Eiropā atbild par jauniem tirdzniecības līgumiem – ES tirdzniecības komisāri Sesīliju Malmstrēmu.

    Eiropa vēlas parādīt visai pasaulei, ka brīvā tirdzniecība un dažādu šķēršļu likvidēšana joprojām ir pareizais ceļš, kas nes ieguvumus ekonomikai. Tas ir īpaši būtiski laikā, kad ASV pie varas ir prezidents Donalds Tramps, kurš sevi dēvē par “tarifu cilvēku”. Viņa uzsāktais tirdzniecības karš ar Ķīnu var kaitēt visas pasaules ekonomikai – pārliecināta Eiropas Savienības tirdzniecības komisāre Sesīlija Malmstrēma.

    “Tirdzniecības karš un eskalācija starp ASV un Ķīnu ir sliktas ziņas visai pasaulei. Tas negatīvi ietekmē arī mūsu ekonomiku.

    Tas nav tikai Eiropas Komisijas viedoklis. Gan Pasaules Banka, gan Starptautiskais Valūtas fonds, gan OECD un dažādas domnīcas jau ir izteikušas vairākus brīdinājumus. Viena krīze ir beigusies, bet jebkura jaunā krīze arī var atstāt negatīvu ietekmi,” sacīja Malmstrēma.

    Piecu gadu laikā, kopš zviedru izcelsmes politiķe atbild par Eiropas tirdzniecības sarunām, Brisele ir spējusi pabeigt diskusijas ar Japānu. Tā līdz šim ir pasaulē lielākā brīvās tirdzniecības vienošanās. Tomēr jau tuvākajā laikā to varētu pārspēt līgums ar Dienvidamerikas valstīm.

    Sarunas ar Brazīliju, Argentīnu, Paragvaju, Urugvaju un Venecuēlu tuvojas noslēgumam. 

    Par spīti dažādai kritikai komisāre Malmstrēma ir pārliecināta, ka šī vienošanās nāks par labu gan Eiropai, gan Dienvidamerikai: “Pasauli nevar izmainīt ar tirdzniecības līgumiem vien. Tirdzniecības vienošanās nepārvērtīs vienā naktī nedemokrāriskas valstis demokrātiskās. Tas mums ir jāsaprot. Bet tirdzniecība var spēlēt zināmu lomu, un mēs, Eiropas Savienība, esam lielākais tirdzniecības bloks pasaulē. Tādēļ uz mums gulstas atbildība par to, kā mēs tirgojam. Iedzīvotāji to no mums sagaida.”

    Līdztekus tam norisinās arī sarunas ar Vašingtonu. To ietvaros Eiropa mēģina panākt šauru vienošanos, kas būtu fokusēta tikai uz rūpniecības precēm un dažādu regulējošo prasību atvieglošanu. Tomēr ASV uzstāj, lai sarunās tiktu iekļautas arī lauksaimniecības preces. Bet Eiropai tas nav pieņemami. Līdz ar to pagaidām nav skaidrs, kā šīs sarunas varētu beigties.

    Tomēr Malmstrēma joprojām cer pārliecināt Vašingtonu: “Jā, ASV administrācija ir nedaudz neparedzama. Bet mēs uzticamies tai norunai, ko [Eiropas Komisijas] prezidents {Žans Klods] Junkers panāca ar [ASV] prezidentu Trampu. Proti, kamēr sarunas turpinās, jaunu tarifu nebūs. Un līdz šim tas tā arī ir bijis. Ja tas mainīsies, protams, mēs būsim gatavi spert atbildes soļus.

    Mēs jau esam veikuši sagatavošanās darbus un izveidojuši sarakstu ar amerikāņu precēm, kurām mēs varam uzlikt papildu nodevas. Es ceru, ka nekas tāds nebūs nepieciešams.

    Jo no savstarpējā dialoga un mēģinājumiem atvieglot tirdzniecību mēs varam iegūt krietni vairāk nekā no tarifu uzlikšanas. Bet vienošanās ir panākta, un līdz šim tā arī tiek ievērota.”

    Rietumeiropā daudziem ir negatīva attieksme pret brīvās tirdzniecības līgumiem. Ik pa laikam izskan bažas, piemēram, ka lētās preces no citiem pasaules nostūriem varētu izspiest no tirgus Eiropas ražotājus. Ir arī bailes par produktu kvalitāti un to ietekmi uz ekoloģiju.

    Tomēr komisāre Malmstrēma ir pārliecināta, ka vismaz daļu no sabiedrībā valdošā satraukuma pēdējos gados ir izdevies mazināt: “Es domāju, ka mēs esam spējuši mainīt diskusijas ap tirdzniecību. Kad es sāku strādāt, tā bija ļoti pretrunīga joma. Viedokļu sadursmes paliek arī joprojām, tomēr mēs esam spējuši padarīt tirdzniecību krietni plašāku, caurskatāmāku, iekļaujošu un vairāk balstītu uz mūsu vērtībām. Mēs kā nekad iepriekš esam arī iesaistījuši diskusijās pilsonisko sabiedrību, kā arī mazos un lielos uzņēmējus. Līdz ar to, manuprāt, paradigma ir nedaudz mainījusies. Un es par to esmu visai lepna.”

    Pašreizējā Eiropas Komisija turpinās darbu vismaz līdz novembrim. Šajā laikā Malmstrēma cer pabeigt gan sarunas ar Dienvidameriku, gan arī diskusijas ar ASV. Bet abos sarunu procesos vēl varētu būt vairāki zemūdens akmeņi.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti