Pilsēta ir Mali separātistu kustības šūpulis. Nemiernieki vēlas neatkarību plašās teritorijās valsts ziemeļos, ko viņi dēvē par Azavadu. Kopš pagājušā gadsimta 60.gadiem separātisti ir rīkojuši vairākas sacelšanās.
"Mēs tikko parakstījām līgumu, kas paver ceļu pamieram," Mali sabiedriskajā televīzijā paziņoja Mauritānijas prezidents Mohameds uld Abdelazīzs, kas bija vienošanās vidutājs.
"Vienošanās stājas spēkā, kad visas puses parakstīs," viņš teica pēc tam, kad pirmā nemiernieku grupa Kidalā piekrita pamieram. Vēlāk iekšlietu ministrs Sada Samake parakstīja vienošanos valdības vārdā.
Abdelazīzs pārtrauca vizīti Ruandā, lai Kidalā, kas atrodas apmēram 1500 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Bamako, rīkotu steidzamas pamiera sarunas ar tuaregu nemiernieku grupām Azavadas Nacionālās atbrīvošanas kustību (MNLA), Azavadas vienotības augsto padomi (HCUC) un Azavadas arābu kustību (MAA).
Mauritānijas prezidentu sarunās pavadīja Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) misijas Mali (MINUSMA) vadītājs Bērts Kēnderss.
Mali prezidents Ibrahims Bubakars Keita uzteica sava Mauritānijas kolēģa panākto pamiera noslēgšanu.
Ap 20 Mali karavīru ir nogalināti un 30 ievainoti kopš trešdienas, kad tuaregu un arābu nemiernieki sagrāba Kidalu un mazāku apdzīvotu vietu Menaku, paziņoja Mali Aizsardzības ministrija.
Nemiernieki sacīja, ka ir ieguvuši kontroli vairākās vietās, ko gan apstrīd valdība, kas trešdien izsludināja vienpusēju pamieru.
Armijas spēkus ir atvairījuši vairāku bruņotu grupējumu koalīcija, kurā ietilpst arī tuaregu separātisti.
Mali valdība un nemiernieki vienojās par pēc iespējas drīzāku aizturēto personu atbrīvošanu, veicināt ANO humānās palīdzības centienus un "cienīt cilvēktiesību principus", informēja MINUSMA.
Tāpat panāktā vienošanās paredz starptautiskas izmeklēšanas komisijas izveidi, lai iztirzātu pēdējā laika problēmas valstī.
Vienlaikus valdības amatpersonas atzina, ka stratēģiskas kļūdas ir vainojamas par armijas sakāvi Kidalā.
MNLA pērn novembrī atbrīvoja gubernatora birojus, kas bija ieņemti deviņus mēnešus. To paredzēja jūnijā noslēgtais miera līgums, kas ļāva sarīkot prezidenta vēlēšanas.
Tomēr process sašķēla MNLA, kuras mērķis ir Azavadas neatkarība.
Līdz miera līguma panākšanai tuaregu grupējums atteicās ļaut valdības karavīriem vai civilajiem ierēdņiem atrasties Kidalā.
Krīze Mali sākās 2012.gada janvārī, kad MNLA sarīkoja jaunāko tuaregu sacelšanos valsts austrumos.
Tā paša gada martā notika militārs apvērsums, kurā tika gāzts iepriekšējais Mali prezidents Amadu Turani Turē. Pēc šī apvērsuma valsts ziemeļus savā kontrolē pārņēma islāmistu ekstrēmisti, un, lai atjaunotu valdības kontroli pār visu valsts teritoriju, bija nepieciešama Francijas militārā intervence, kas sākās pērn janvārī. Kopš pagājušā gada 1.jūlija Mali darbojas ANO spēku misija.
Lai gan ir izdevies iegrožot ekstrēmistus, periodiski uzbrukumi turpinās un tuaregu prasība par autonomiju nav rimusies.
