Mali ķīlnieku krīze beigusies ar vismaz 27 iedzīvotāju nāvi

Ar vismaz divu džihādistu un 27 civiliedzīvotāju nāvi noslēgusies ķīlnieku krīze Mali galvaspilsētā Bamako. Kopumā islāmistu radikāļu ieņemtajā viesnīcā bija 170 cilvēku, lielākoties ārvalstnieki. Tiek pieļauts, ka vairākiem uzbrucējiem varētu būt izdevies aizbēgt. 

Mali galvaspilsētā Bamako piektdien, 20.novembrī, izcēlusies ķīlnieku krīze. Vairāki uzbrucēji sagrābuši par ķīlniekiem aptuveni 170 viesnīcas „Radisson Blu” darbinieku un apmeklētāju. Policijas specoperācijas laikā vairāki desmiti ķīlnieku ir atbrīvoti. Ir arī bojāgājušie, tostarp uzbrucēju vidū.

Kā ziņo rietumvalstu masu saziņas līdzekļi, uzbrukumu pieczvaigžņu viesnīcai “Radisson blu” Mali galvaspilsētā Bamako īstenojusi grupa bruņotu iebrucēju, kas ieradušies viesnīcā automašīnās ar diplomātiskām numura zīmēm. Kamēr notikušā aculiecinieki ziņo par aptuveni desmit iebrucējiem, vietējie drošības spēki informē gan tikai par diviem vai trijiem bruņotiem džihādistiem.

Par to, ka šie varētu būt islāmistu kaujinieki, liecinot viņu izsaukumi, iebrūkot viesnīcā. Citi aculiecinieki paziņojuši, ka uzbrucēji esot sarunājušies angliski. Vēlāk pēcpusdienā atbildību par uzbrukumu uzņēmies Āfrikas džihādistu grupējums ''Al Murabitun”, kurš ir saistīts ar teroristu grupējumu “Al Kaida” un bāzējas Mali ziemeļu daļā. Šajā grupējumā galvenokārt ietilpst vietējie tuaregi un arābi.

Iebrukuma sākumā izcēlusies ilgstoša apšaude un bojā gājuši vismaz trīs cilvēki, bet par ķīlniekiem tika saņemti aptuveni 170 viesnīcas apmeklētāji un darbinieki.

Dienas laikā, Mali īpašo uzdevumu vienībām uzsākot specoperāciju, ir izdevies atbrīvot vairākus desmitus ķīlnieku. Ziņas par atbrīvotajiem gan ir visai pretrunīgas – daži informācijas avoti ziņo, ka brīvībā ir izdevies nokļūt aptuveni 80 ķīlniekiem, pēc citām ziņām uzbrucēju gūstā joprojām atrodas 125 viesi un 15 personāla pārstāvji. Vietējām speciālo uzdevumu vienībām palīdz arī valstī izvietotie ASV specdienestu karavīri, kas palīdzējuši atbrīvot vismaz sešus amerikāņus. Brīvībā izkļuvuši arī vismaz 20 indieši, kā arī viesi no Alžīrijas, Turcijas, Ķīnas, Vācijas, Gvinejas un Francijas.

Pēc ANO datiem, krīzes laikā varētu būt gājuši bojā vismaz 27 cilvēki.

"No sākuma domāju, ka tā ir pirotehnika, nedomāju, ka sākas ķīlnieku krīze. Tad apšaudes  skaņa turpinājās, un es izgāju no viesnīcas restorāna un koridorā ieraudzīju dūmus. Atgriezos savā istabā, un tad pēc kāda laika ieradās Mali armijas karavīri. Viņi pieklauvēja pie durvīm, paziņoja, ka nāk palīgā, un tad mūs mazās grupās evakuēja pa avārijas izeju," stāsta atbrīvotais ķīlnieks.

Francija, kas tieši pirms nedēļas piedzīvoja asiņainos terora aktus Parīzē, ir nosūtījusi uz Mali savu īpašo uzdevumu vienību, kas specializējas ķīlnieku atbrīvošanā. Jāatgādina, ka Mali ir bijusī Francijas kolonija un 2013.gada janvārī Francija nosūtīja savus bruņotos spēkus uz Mali ziemeļiem, lai cīnītos ar radikālajiem islāmistiem, kas savā kontrolē bija pārņēmuši ievērojamas teritorijas.

Kā raidsabiedrībai CNN paziņojis ANO misijas Mali pārstāvis Olivjē Saldago, arī šoreiz viesnīcā uzturējās plaša delegācija, kura plānoja piedalīties sarunās par mieru reģionā. Pamiers ar tuaregu kaujiniekiem teorētiski ir spēkā jau kopš jūnija, taču kaujinieku līderi ir aicinājuši pastiprināt uzbrukumus gan pret valdības spēkiem, gan pret Franciju.

Oficiālā Parīze gan pagaidām atsakās prognozēt, vai šiem terora aktiem varētu būt kāda saistība ar pagājušās nedēļas uzbrukumiem. Vienlaicīgi valsts iekšlietu ministrs Bernārs Kazenēvs paziņojis, ka pastiprinātas ieceļotāju pārbaudes uz Francijas robežām turpināsies līdz brīdim, kamēr terora draudu vairs nebūs.

Drošības situācija Rietumāfrikas valstī Mali ievērojami pasliktinājās 2011.gadā, kad kaujinieki no tuaregu etniskās minoritātes uzsāka sacelšanos valsts ziemeļos, izmantojot ieročus no Lībijas pilsoņu kara, kur viņi kā algotņi karoja diktatora Muamara Kadafi pusē. Sacelšanos veiksmīgi izmantoja reģionā esošie islāma kaujinieki, kas ātri vien pārņēma lielākās Mali pilsētas, ieviešot tur šariata likumus.

Lai viņus apkarotu, Francijas vadībā tika uzsākta starptautiska misija, kurā kā instruktori piedalās arī vairāki Latvijas karavīri. Teritorijas Mali ziemeļos izdevās atkarot, un 2013.gadā atbildība par drošības situāciju Mali tika nodota ANO miera uzturētāju rokās. Miera uzturētājiem regulāri uzbrukuši džihādisti, padarot to par pašlaik asiņaināko starptautisko miera uzturēšanas misiju pasaulē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt