ASV prezidenta Džo Baidena administrācija izveidojusi īpašu darba grupu, kas cīnīsies pret šādiem uzbrukumiem, un sola šo tematu pārrunāt arī nākamnedēļ, tiekoties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, ņemot vērā, ka vairākos kiberuzbrukumos Vašingtona vaino Krievijas hakeru grupējumus.
Uzbrūk arī slimnīcām un mazā biznesa uzņēmumiem
Izspiedējvīrusus izmanto kiberuzbrukumiem, kad hakeri piekļūst organizāciju datiem un ar šifrēšanas programmu palīdzību bloķē tos, tādējādi organizācijas darbs tiek paralizēts. Par informācijas atdošanu un tā sauktās šifra atslēgas iegūšanu uzbrucēji pieprasa lielas summas. Pagājušais gads bija dārgākais šādu kiberuzbrukumu upuriem.
2020. gada trešajā ceturksnī vidējā izpirkuma maksa sasniedza teju 250 000 ASV dolāru. Noziedznieki veica uzbrukumus visdažādākajām iestādēm, sākot no kritiski svarīgas infrastruktūras, piemēram, slimnīcām, un beidzot ar mazajiem uzņēmējiem, kuriem bieži vien nav īpaši aizsargātas datu sistēmas.
Gada nogalē gan šīs summas atkal samazinājās. Tas saistīts ar to, ka arvien vairāk uzņēmumu nolēma vienkārši nemaksāt noteikto summu. Nemaksāt noziedzniekiem iesaka ASV Federālais izmeklēšanas birojs un arī ASV jaunā valdība, kas īpaši apņēmusies cīnīties ar kibernoziedzniekiem.
Pirmā aizsardzības līnija
“Mūsu valsts kritiskā infrastruktūra lielākoties pieder privātā sektora uzņēmumiem, kas tos pārvalda. Šie uzņēmumi kalpo kā pirmā aizsardzības līnija, un mēs esam atkarīgi no viņu aizsardzības efektivitātes.
Lai uzlabotu mūsu kritiskās infrastruktūras kiberdrošību, Baidena administrācija uzsākusi augstas prioritātes iniciatīvu sadarboties ar mūsu privātā sektora partneriem, lai stiprinātu mūsu drošību,” vēsta ASV valdības padomniece valsts drošības jautājumos Elizabete Šervuda-Randala.
Pirms aptuveni mēneša vērienīgu kiberuzbrukumu piedzīvoja ASV degvielas cauruļvads “Colonial Pipeline”, kā rezultātā hakeriem izdevās ielauzties cauruļvada operatora datorsistēmā, nozagt vairāk nekā 100 gigabaitus svarīgu datu un radīt pilnīgu haosu degvielas piegāžu ķēdēs. Uzņēmums pieņēma lēmumu tomēr samaksāt kibernoziedznieku prasīto izpirkuma maksu.
“Colonial Pipeline” hakeriem, kuri, kā uzskata ASV Federālais izmeklēšanas birojs, atrodas Krievijā, samaksāja 75 bitkoinus, kuru vērtība tajā brīdī bija aptuveni 4,4 miljoni ASV dolāru.
“Es pieņēmu lēmumu informāciju par veikto maksājumu paturēt pēc iespējas konfidenciālu. Tas bija smagākais lēmums, ko man nācies pieņemt 39 gadu laikā, strādājot enerģētikas nozarē. Bet es zinu, cik kritiski svarīgs ir mūsu cauruļvads valstij,” atzina “Colonial Pipeline” vadītājs Džozefs Blouns.
Daļu naudas izdevies atgūt
Kibernoziedznieki dod priekšroku kriptovalūtai, jo tā ļauj veikt tiešsaistes maksājumus neatkarīgi no ģeogrāfiskās atrašanās vietas. “Colonial Pipeline” gadījumā ASV Federālajam izmeklēšanas birojam gan izdevās identificēt hakeru izmantoto virtuālās valūtas maku un no turienes atgūt samaksāto izpirkuma maksu. Tieši to, kā viņiem tas izdevies, ASV atbildīgās iestādes neatklāj.
Tomēr skaidrs ir tas, ka Džo Baidena administrācija ir apņēmusies īpaši cīnīties pret kibeuzbrukumiem, ņemot vērā to pieaugošos draudus. Nepilnu mēnesi pēc tam, kad hakeri uzbruka “Colonial Pipeline”, par kibernoziedznieku jauno upuri kļuva pasaulē lielākais gaļas pārstrādes uzņēmums “JBS”. Pēc kiberuzbrukuma uz laiku darbu nācās pārtraukt uzņēmumam piederošajās kautuvēs un gaļas pārstrādes rūpnīcās ASV, Kanādā un Austrālijā.
Lai arī Maskava noliedz saistību ar šiem uzbrukumiem, abos gadījumos Vašingtona vaino Krievijas hakeru grupējumus un, visticamāk, kiberuzbrukumu novēršana nākamnedēļ būs viens no sarunu tematiem ASV prezidenta Džo Baidena un Krievijas līdera Vladimira Putina tikšanās laikā Šveicē.
