Jau nedēļu turpinoties Krievijas uzsāktajam karam Ukrainā, aizvien bojā iet ne tikai karavīri, bet arī civiliedzīvotāji. Lai gan Krievijas armijai izdevies ieņemt pirmo lielo Ukrainas pilsētu Hersonu, ukraiņu spēki joprojām izrāda sīvu pretestību.
Paralēli karadarbībai starp abām pusēm norisinās arī otrā sarunu kārta, kurā Ukrainas mērķis esot vienoties par uguns pārtraukšanu, pamieru un humānajiem koridoriem.
Ukrainas dienvidu pilsēta Hersona jau nonākusi Krievijas spēku kontrolē, bet aplenkums draud arī galvaspilsētai Kijevai, austrumu pilsētai Harkivai un dienvidu ostas pilsētai Mariupolei. Vairākās pilsētās turpinās Krievijas spēku apšaudes, tostarp pa civilajiem objektiem, un bojā aizvien iet daudz civiliedzīvotāju.
Īpaši sarežģīta ir situācija Mariupolē, kur jau daudzas stundas pilsēta tiek teju nemitīgi apšaudīta, tādējādi pārraujot elektrības, ūdens un siltuma apgādi. Pastāvīgo apšaužu dēļ cilvēki nespēj evakuēties un sāk trūkt pārtikas. Krievijas spēki cenšas bloķēt pilsētu, un tā atrodas uz humānās katastrofas sliekšņa.
Tikmēr Melnajā jūrā Odesas virzienā dodas četri Krievijas desantkuģi. Turpat dienvidos Krievijas karaspēks turpina mēģinājumus uzbrukt arī Mikolajivas–Voznesenskas virzienā. Savukārt austrumos uzbrukums turpinās arī Harkivā, kur krievu spēki mēģina ieņemt pilsētu no rietumiem, taču cieš katastrofālus aprīkojuma un personāla zaudējumus, vēsta Ukrainas puse.
Krievu spēki mēģina sasniegt arī Kijevas ziemeļu pievārti. Ukraiņu pretestība ir liela. Tiek vēstīts par Krievijas tehnikas vienību iznīcināšanu vairākos Ukrainas apgabalos. Vairākās pilsētās ukraiņi cenšas kavēt krievu spēkus vai iziet ielās un protestēt pret to klātbūtni.
Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs tikmēr vērsies pie pilsoņiem, kuri atrodas ienaidnieka pagaidām ieņemtajās teritorijās, uzsverot, ka šie iedzīvotāji var būtiski palīdzēt Ukrainas bruņotajiem spēkiem, iznīcinot krievu okupantu aizmugures kolonnas. Kā jau vēstīts vairākkārt, tieši krievu armijas apgāde ar degvielu, munīciju un pārtiku ir bijis būtisks šķērslis ātram un postošam uzbrukumam Ukrainā.
Ukrainas puse norādījusi, ka Krievija līdz šim ir atteikusies aizvest Ukrainā kritušo karavīru mirstīgās atliekas. Ukrainas valsts dzelzceļa kompānija gatavojas līķus uz Krieviju aizvest ar refrižeratorvagoniem. Ukrainas armijas ģenerālštābs paziņojis, ka kopš iebrukuma sākuma Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasnieguši apmēram 9000 karavīru. Krievijas puse vēsta par teju 500 karavīru zaudējumiem.
Kamēr simtiem tūkstošu ukraiņu civiliedzīvotāju devušies bēgļu gaitās, Ukrainā vērojams arī atbalstītāju pieplūdums no arvalstīm. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka pirmie no 16 000 ārvalstu brīvprātīgajiem jau ir ceļā, lai aizstāvētu Ukrainu. Bet gandrīz 40 000 ukraiņu rezervistu atgriezušies valstī caur kontrolpunktiem Ļvovas apgabalā.
Daudzi rietumvalstu uzņēmumi tikmēr turpina paziņot par darbības apturēšanu Krievijā. Tā, piemēram, darbību Krievijā un arī Baltkrievijā apturēs Zviedrijas mājokļu labiekārtošanas preču tirgotājs "Ikea". Tādējādi tiks ietekmēti gandrīz 15 000 darbinieki, 17 veikali un trīs ražotnes. Bet Vācijas autobūves koncerns "Volkswagen" un Japānas autoražotājs "Toyota" paziņoja, ka pārtrauc automašīnu ražošanu Krievijā un nekavējoties aptur eksportu uz Krieviju.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".
Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Krievijas sāktais karš Ukrainā notiek jau vairāk nekā nedēļu, un tiek ziņots, ka Krievija arvien nežēlīgāk bombardē Ukrainas pilsētas.
Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.
