Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons aizvadītajā nedēļas nogalē un pirmdien ir veicis vairākas telefonsarunas ar Eiropas Savienības valstu līderiem. Tajās Džonsons ir mēģinājis pārliecināt pārējos politiķus pieņemt viņa piedāvāto Īrijas un Ziemeļīrijas robežkontroles plānu.
Tomēr gan Nīderlandes premjers Marks Rute, gan Francijas prezidents Emanuels Makrons ir atbildējuši, ka Londonas priekšlikumos joprojām ir vairāki neatbildētie jautājumi. Un risinājumiem būtu jānāk no Lielbritānijas.
Turklāt Makrons ir devis nedēļu laika, lai varētu panākt progresu.
Viens no Džonsona sarunvedējiem Deivids Frosts pirmdien, 7. oktobrī, atkal ir ieradies Briselē, lai turpinātu diskusijas. To apstiprināja Eiropas Komisijas preses sekretāre Mina Andrejeva: “Es domāju, ka mēs visi varam piekrist tam, ka mums uzreiz ir nepieciešams dzīvotspējīgs risinājums, nevis kaut kas, kas balstās uz neizmēģinātiem un atsaucamiem risinājumiem, kas tiks apspriesti pārejas periodā. Pašreizējie Lielbritānijas priekšlikumi nesasniedz visus Īrijas un Ziemeļīrijas protokolā nospraustos mērķus. Tā uzskata gan Eiropas Parlaments, gan dalībvalstis. Tādēļ mēs turpināsim sarunas ar Lielbritāniju gluži tāpat, kā tas notiek pašlaik.”
Nākamās nedēļas beigās Briselē ir paredzēta Eiropas Savienības līderu tikšanās. Tā varētu būt izšķiroša iespēja vienoties par Lielbritānijas izstāšanās līguma grozījumiem. Džonsons turpina uzstāt, ka viņš šajā sanāksmē var panākt jaunu vienošanos.
Tomēr pārējo valstu līderi labprāt vēlētos, lai kopsaucēju vispirms rastu sarunvedēji. Jo līgumā ir daudz tehnisku un juridisku detaļu, ko politiķi nevēlas apspriest vēlā vakara stundā bailēs, ka šādi var pieļaut nopietnas kļūdas.
Savukārt Lielbritānijas opozīcijas partijas pauž arvien skaļākas aizdomas, ka Džonsona plāns ar nolūku ir izstrādāts, lai ES to nekad nevarētu pieņemt.
Tad britu premjers varētu vainot Eiropas Savienību par nevēlēšanos iet uz kompromisu. Jau šobrīd Džonsons uzstāj, ka ir pienācis laiks, lai Eiropa spertu soli pretī Lielbritānijai. Citādi britu premjers sola pamest bloku bez vienošanās par spīti tam, ka likums viņam uzliek pienākumu lūgt sarunu pagarinājumu.
Latvijas premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) svētdienas intervijā britu raidsabiedrībai BBC ir vēlreiz apstiprinājis, ka gan Latvija, gan pārējās bloka dalībvalstis vēlas izvairīties no šķiršanās bez vienošanās, jo tas būs trieciens ekonomikai. Tomēr Īrijas un Ziemeļīrijas robežkontroles jautājumā Eiropas Savienībai esot visai šauras manevra iespējas.
KONTEKSTS:
Pašreiz noteiktais "Brexit" datums ir 31. oktobris, un Džonsons, kurš vasarā premjera amatā nomainīja Terēzu Meju, aktīvi uzstāj, ka šajā datumā Lielbritānijas izstāsies no ES ar vai bez vienošanās. Iepriekšējo vienošanos britu parlaments noraidīja, un 2. oktobrī Džonsons piedāvāja izmaiņas izstāšanās līguma – Ziemeļīrija paliek ES vienotajā preču tirgū, bet izstājas no muitas savienības, muitas pārbaudes notiktu nevis uz robežas, bet citos punktos vai elektroniski.
Britu parlamenta septembrī apstiprinātais likumprojekts ļaus likt Džonsonam pieprasīt "Brexit" atlikšanu līdz 31. janvārim, ja parlaments līdz 19. oktobrim neapstiprinās izstāšanās vienošanos vai arī neatbalstīs bezvienošanās “Brexit”. Premjers paziņoja, ka pagarinājumu nelūgs.
Džonsons arī mēģināja apturēt parlamenta darbību, bet tiesa atzina, ka tas nebija pamatoti, un parlaments darbu atsāka.
Lielbritānijas valdība oktobra sākumā publiskoja jauno "Brexit" piedāvājumu, kur iekļauts kompromisa variants sāpīgajā Īrijas robežas jautājumā. Pēc jaunā plāna Ziemeļīrija paliktu Eiropas vienotajā preču tirgū, bet izstātos no muitas savienības. Taču Eiropas Parlamenta "Brexit" koordinācijas grupa kategoriski noraidīja jaunākos Lielbritānijas valdības priekšlikumus. Izplatītajā paziņojumā deputāti norādīja, ka pašreizējā formā izmaiņas nevar atbalstīt.
