Makrons pirms iespējamās vizītes Ukrainā pauž stingrāku nostāju pret Krieviju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Francijas prezidents Emanuels Makrons trešdien pēc Francijas un citu NATO sabiedroto karavīru apmeklējuma bāzē Rumānijā paudis stingrāku nostāju pret Krieviju, cenšoties kliedēt bažas, kas Ukrainā un vairāku Eiropas sabiedroto vidū radušās saistībā ar viņa agrākajiem izteikumiem par Maskavu.

Makrons ieradās Rumānijā otrdien, uzsākot trīs dienu vizīti NATO dienvidu flanga valstīs, kā arī Moldovā, bet ceturtdien viņš, iespējams, kopā ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu un Itālijas premjerministru Mario Dragi apmeklēs Kijivu, apliecināja divi diplomātiskie avoti.

Francijas prezidents izpelnījies nosodījumu no Ukrainas un Austrumeiropas sabiedroto puses par viņa nepietiekamo atbalstu Ukrainai tās karā pret Krieviju.

Francijas amatpersonas pēdējo dienu laikā centušās publiski pausto vēstījumu padarīt stingrāku, bet Makrons stingrāka kursa uzņemšanu apliecināja otrdienas vakarā, tiekoties ar Francijas karavīriem.

"Mēs darīsim visu, lai apturētu Krievijas kara spēkus, lai palīdzētu ukraiņiem un viņu armijai un turpinātu vest sarunas," Francijas un NATO karavīriem armijas bāzē Rumānijā sacīja Makrons.

Francijas līderis pēdējo nedēļu laikā vairākkārt sacījis, ka ir svarīgi nepazemot Krieviju, lai būtu iespējams rast diplomātisku risinājumu, kad kaujas būs beigušās. Makrons arī saglabā atvērtus komunikācijas kanālus ar Kremli, izsaucot daudzu sabiedroto neizpratni un nopēlumu.

Makrons trešdien dosies arī uz Moldovu, lai apliecinātu atbalstu šai valstij, kas, kā daudzi bažījās, var tikt ierauta karā ar Krieviju.

Savukārt ceturtdien uzmanības centrā varētu nonākt Kijiva, jo atbilstoši diplomātisko avotu teiktajam trīs Eiropas valstu līderi varētu doties uz Ukrainas galvaspilsētu.

Elizejas pils ziņas par iespējamo vizīti nav apstiprinājusi.

Piektdien gaidāmas Eiropas Komisijas rekomendācijas jautājumā par Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti