“Domāju, ka šis dialogs šobrīd ir svarīgāks nekā jebkad. Tikai tā mēs varam nodrošināt stabilitāti un drošību Eiropas kontinentā,” uzsvēra Makrons.
Putins uzslavē Francijas ieguldījumu miera veicināšanā
Drīzumā viņam būs jāiesaistās priekšvēlēšanu cīņā pirms aprīlī gaidāmajām Francijas prezidenta vēlēšanām, bet pašlaik Makrons mēģina iejusties vidutāja lomā starp Rietumiem un Krieviju, lai novērstu jaunu Krievijas uzbrukumu Ukrainai. Makrons izteicis cerību, ka esot iespējams atrast risinājumu Krievijas mierīgai līdzāspastāvēšanai ar NATO un Eiropas Savienību.
"Noderīga atbilde ir atbilde, kas ļauj izvairīties no kara un veidot uzticības un stabilitātes elementus ikvienam," spriež Makrons.
Ce vers quoi nous devons aller, c’est la désescalade. Nous en connaissons les termes. Grandes questions de sécurité collective, question ukrainienne, situation sécuritaire en Biélorussie et dans toute la région : avançons. pic.twitter.com/sXEDLGf4jO
— Emmanuel Macron (@EmmanuelMacron) February 7, 2022
Putins no savas puses uzslavēja Franciju un Makronu personīgi par lielo ieguldījumu Eiropas drošības jautājumu risināšanā.
“Es redzu, cik daudz pūļu tagadējā Francijas valdība un Francijas prezidents personīgi iegulda, lai atrisinātu krīzi, kas saistīta ar nepieciešamību panākt vienādu drošību Eiropā,” teica Putins.
"Es saprotu, ka mums ir kopīgas bažas par to, kas notiek drošības jomā Eiropā. Vēlos pateikties Francijai par aktīvo līdzdalību fundamentālu lēmumu pieņemšanā šajā sakarā," pavēstīja Putins.
Makrona vizītes mērķis bija mazināt spriedzi, kas izcēlusies, jo Krievija koncentrē karaspēku pie Ukrainas robežām. Francijas un Krievijas prezidentiem pēdējās dienās bijušas vairākas telefonsarunas.
Kijeva kļuvusi par diplomātijas centru
Makrons vēlas panākt, lai Krievija atvelk spēkus no Ukrainas robežām, iekustināt sarunas par Minskas vienošanos īstenošanu konflikta atrisināšanai Ukrainas austrumos. Francijas prezidents nesen arī aicināja sadarbībā ar NATO un Krieviju veidot jaunu Eiropas “drošības ietvaru.”
Savukārt otrdien Makrons dosies uz Kijevu uz sarunām ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
Kijevā pirmdien ieradās Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka, jau otro reizi trīs nedēļu laikā. Rietumvalstu intensīvos diplomātiskos pūliņus kā drošības situāciju stabilizējošus novērtēja Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuļeba.
“Intensīvā diplomātija šobrīd ļauj kontrolēt situāciju. Kijeva ir kļuvusi par starptautiskās diplomātijas centru. Un tas ir vēl viens faktors, kas attur Krieviju,” uzskata Kuļeba.
Rietumiem jābūt vienotiem
Vācijas kanclers Olafs Šolcs tikmēr ieradies Vašingtonā, lai tiktos ar ASV prezidentu Džo Baidenu. Drošība ir galvenais sarunu temats. Berlīne brīdinājusi Maskavu, ka, uzbrūkot Ukrainai, tā maksās augstu cenu, taču kritiku izpelnījies Vācijas lēmums nepiegādāt bruņojumu Ukrainai. Šolcs pirms izlidošanas uzsvēra, ka Vācija ir vienota ar ASV un citiem NATO partneriem, iestājoties pret jebkādu Krievijas agresiju pret Ukrainu.
“No vienas puses, Krievijai ir jāzina, ka, ja notiks militāra agresija pret Ukrainu, cena būs augsta, no otras puses – mēs sagatavojam ceļu sarunu vešanai.”
Līdzīgi kā Makrons, arī Šolcs gatavojas nākamnedēļ apmeklēt gan Kijevu, gan Maskavu.
KONTEKSTS:
2014. gada februārī pēc ilgstošiem protestiem tika gāzts prokrieviskais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs. Politisko nestabilitāti savā labā izmantoja Krievija, kas anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Krievija arī atbalstīja bruņotās separātistu vienības, kas Donbasa reģionā cīnījās pret Ukrainas armiju.
2014. gada septembrī tika parakstīta “Minskas vienošanās” par pamieru, 2015. gada februārī Minskā parakstīja jaunu miera plānu.
Taču mazākas sadursmes starp Ukrainas armiju un Krievijas atbalstītajiem separātistiem joprojām turpinās. Kopš konflikta sākuma nogalināti vairāk nekā 14 000 cilvēku, no tiem vairāk nekā 3000 bija civiliedzīvotāji.
Starptautiskā sabiedrība joprojām uzskata Krimu par Ukrainas sastāvdaļu un nav atzinusi arī separātistu pasludinātās Doņeckas un Luhanskas “tautas republikas”.
Ukraina vēlas pēc iespējas ātrāk kļūt par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti, bet pret Ukrainas pievienošanos NATO kategoriski iebilst Krievija.
Pēdējā laikā Krievija savilkusi vairāk nekā 100 000 karavīru pie Ukrainas robežas, kas liecina par iespējamo gatavošanos uzbrukumam. ASV un Eiropas Savienība brīdina, ka uzbrukums Ukrainai izraisīs nopietnas sekas, pret Krieviju tiks ieviestas bargas sankcijas.
