Francijas prezidents Emanuels Makrons kopā ar kundzi oficiālā vizītē Lietuvā ieradās vakar vakarpusē. Viņu pie prezidenta pils sagaidīja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda ar kundzi. Pēc oficiālās sagaidīšanas ceremonijas Elizejas pils saimnieks devās uz pili, kur parakstījās viesu grāmatā.
Lai gan vizītes laikā tika un tiek apspriesti jautājumi, kas saistīti ar abu valstu divpusējām attiecībām, Eiropas Savienības (ES) un NATO jautājumiem, situācija Baltkrievijā ir ieviesusi savas korekcijas. Jau pirms vizītes bija skaidrs, ka šis temats gan vizītē Lietuvā, gan vizītē Latvijā tiks plaši apspriests. Makrons neilgi pirms došanās uz Lietuvu paziņoja, ka līdzšinējam Baltkrievijas prezidentam Aleksandram Lukašenko ir jāaiziet. Savukārt Baltkrievijas opozīcijas līdere Svetlana Tihanovska viņu aicināja kļūt par vidutāju krīzes risināšanā, iespējams, iesaistot arī Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Tihanovska izteica cerību, ka Makrons ar viņu Lietuvā varētu tikties. Šāda tikšanās šorīt agri no rīta arī notika, Francijas līderim, pēc paša vārdiem, tādējādi paužot atbalstu Baltkrievijas iedzīvotājiem.
Tiesa, jāpiemin, ka potenciāla Krievijas iesaistīšana krīzes risināšanā daudzus ekspertus un politiķus dara bažīgus. Šādas bažas bijušas dzirdamas arī nesen notikušajā Eiropas Savienības ārlietu ministru sanāksmē. Francijas prezidents vakar medijiem paziņojis, ka viņš izprot Lietuvas bažas attiecībā uz Krieviju, taču uzskata, ka sadarbība ar Maskavu ir nepieciešama, lai nodrošinātu Eiropā ilglaicīgu mieru. Un tiesa, nav noslēpums, ka Francijas prezidenta uzskati par attiecībām ar Krieviju atšķiras no Baltijas valstu viedokļa. Uz atšķirībām norāda arī Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks Kārlis Bukovskis.
"Francijai vienmēr ir bijis savs skatījums un attiecības ar Krieviju, kas varbūt ne vienmēr ir bijušas vienādā pozīcijā ar Baltijas valstīm. Tieši tas pats arī ES iekšienē – ir jautājumi, kur viedokļi atšķiras, kaut vai minimālo atalgojumu un sociālo pabalstu sistēmā. Un noteikti ir jāmin arī kopējā Francijas vēlme spēlēt lielāku lomu Eiropas Savienībā un ar ES partneriem, atgādinot par savu klātbūtni un atbalstu, aizpildot politisko vakuumu, ko radījusi Lielbritānijas izstāšanās ar ES un iepriekšējā Lielbritānijas vieta attiecībās ar Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm kopumā," pauda Bukovskis.
Makrons vakar medijiem norādīja, ka Francija centīsies panākt Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) starpniecību Baltkrievijas krīzes risināšanā. Pēc Makrona teiktā, pret šādu starpniecību neiebilst Vladimirs Putins, tādēļ “tagad vajag, lai tai piekristu arī Aleksandrs Lukašenko”. Abi prezidenti esot vienisprātis, ka Eiropas Savienības līderiem šonedēļ jānosaka sankcijas Baltkrievijas režīma amatpersonām, kas atbildīgas par vēlēšanu rezultātu viltošanu un vardarbību pret miermīlīgiem protestētājiem.
"Esmu viņam pateicīga par tik ciešu iesaistīšanos situācijā Baltkrievijā. Viņš mums apsolīja darīt visu iespējamo, lai palīdzētu sarunās atrisināt politisko krīzi mūsu valstī. Viņš teica, ka laiks ir ļoti izšķirošs, jo šī režīma dēļ cieš daudz cilvēku. Pārāk daudz cilvēku atrodas cietumos un viņš darīs visu, lai palīdzētu atbrīvot politieslodzītos," pauda Baltkrievijas opozīcijas līdere Svetlana Tihanovska.
Vēlāk saņemot Viļņas Universitātes goda doktora grādu Makrons apliecināja, ka darīs visu, lai veicinātu sarunas, un norādīja, ka Francija centīsies panākt Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas starpniecību Baltkrievijas krīzes risināšanā. Saskaņā ar Makrona teikto, Maskava tam neiebilst, bet jāpanāk Aleksandra Lukašenko piekrišana šādam sarunu formātam.
Baltkrievijas jautājums noteikti tiks plaši apspriests arī vizītē Latvijā. Makrons Rīgā ieradīsies šovakar. Plkst.18.15 iecerēta sagaidīšanas ceremonija pie Rīgas pils, bet vēlāk arī kopīgs Makrona un Valsts prezidenta Egila Levita paziņojums presei. Vizīte turpināsies arī rīt, kad Makrons tiksies ar premjeru Krišjāni Kariņu, viesosies Okupācijas muzejā un Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
