Pie Sīrijas galvaspilsētas Damaskas esošajā Dumā atjaunota valdības spēku kontrole. To apstiprina Bašara al Asada sabiedrotā Krievija. Tomēr var izrādīties, ka par šo militāro uzvaru Asada režīmam var nākties maksāt augstu cenu. Francijas prezidents Emanuels Makrons ceturtdien, 12.aprīlī, apstiprinājis, ka viņa valstij nav šaubu, ka sestdien notikušajā Dumas apšaudē pret nemierniekiem un civiliedzīvotājiem izmantoti ķīmiskie ieroči.
Saskaņā ar Sīrijas aktīvistu un palīdzības organizāciju ziņoto, nedēļas nogalē tobrīd vēl nemiernieku kontrolētā teritorijā Dumā netālu no Damaskas ķīmisko ieroču uzbrukumā mira desmitiem cilvēku.
"Mums ir pierādījumi, ka pagājušajā nedēļā tika izmantoti ķīmiskie ieroči, kā minimums hlora gāze, un ka tos izmantojis Bašara al Asada režīms. Francija nepieļaus nekādu eskalāciju, kas varētu kaitēt reģiona stabilitātei.
Taču režīmiem, kuri uzskata, ka var rīkoties, kā vēlas, ieskaitot visdrausmīgāko rīcību, kas pārkāpj starptautiskos likumus, nedrīkst ļaut brīvi rīkoties," paziņoja Makrons.
Iepriekš Francijas prezidents bija skaidrojis, ka ķīmisko ieroču lietošana pārkāptu sarkano līniju, kurai uzreiz sekotu Francijas militāra pretreakcija.
Zināms, ka Francijas prezidents šajās dienās vairākkārt sazvanījies ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, visticamāk, lai koordinētu ar Vašingtonu iespējamo pretreakciju.
"Kopš nedēļas sākuma katru dienu [esam kontaktā ar ASV prezidentu Donaldu Trampu]. Mēs pieņemsim lēmumus pienācīgā laikā, kad uzskatīsim, ka tas būs visnoderīgāk un visefektīvāk," sacīja Makrons.
Neviennozīmīgi ir arī ASV prezidenta Trampa paziņojumi, kurš vēl trešdien, 11.aprīlī, brīdināja Sīriju un tās sabiedroto Krieviju, ka raķetes "nāk". Ceturtdien viņš sociālajā vietnē "Twitter" paziņoja, ka nekad netika teicis, kad uzbrukums Sīrijai notiks, piebilstot, ka tas varētu notikt "ļoti drīz vai arī nepavisam tik drīz".
"Mēs joprojām uzsveram, ka mums ir vairākas iespējas un visas tiek izskatītas. Galīgais lēmums šajā jautājumā vēl nav pieņemts," sacīja Baltā nama preses sekretāre Sāra Sandersa.
Bet Lielbritānijas premjere Terēza Meja ceturtdien sasauca valdības ārkārtas sanāksmi, lai apspriestu situāciju. Iepriekš britu mediji vēstīja, ka viņa būtu gatava apstiprināt militāro triecienu Sīrijā.
Ceturtdien Ņujorkā notiks arī ANO Drošības ārkārtas sanāksme, lai apspriestu krīzi.
Vācijas kanclere Angela Merkele savukārt paziņoja, ka tagad ir "acīmredzams", ka Sīrijas valdība pilnībā neiznīcināja savu ķīmisko ieroču arsenālu, kā bija solījusi pirms vairākiem gadiem. Merkele gan uzsvēra, ka Vācija bruņotās operācijās neiesaistīties, tomēr sabiedrotos atbalstīs.
"Mēs sekojam līdzi tam, ko saka Savienotās Valstis un Francija. Es šodien arī runāju ar Francijas prezidentu.
Vācija nepiedalīsies nekādā iespējamā militārā rīcībā. Taču mēs atbalstām jebko, kas tiek darīts, lai liktu saprast, ka ķīmisko ieroču pielietošana ir nepieņemama," teica Merkele.
Iespējamā rietumvalstu militārā intervence Sīrijā pret Asada režīmu palielinājusi NATO valstu un Krievijas konfrontācijas risku.
Krievija atbalsta sabiedroto Sīrijas valdību, ziņas par ķīmisko ieroču uzbrukumu noraidot kā safabricējumu un provokāciju, lai attaisnotu militāru intervenci. Krievijas amatpersonas brīdinājušas, ka pret Sīriju raidītas raķetes tiks notriektas.
Ceturtdien Maskava brīdināja Rietumus „nopietni izvērtēt” savu draudu un rīcības sekas. Kremlis uzsvēris arī, ka ar ASV izveidotā tiešā komunikāciju līnija, lai izvairītos no pārpratumiem Sīrijā, joprojām ir atvērta.
Pēc līdzīgām apsūdzībām ķīmisko ieroču lietošanā pirms gada ASV no Vidusjūras izšāva 59 "Tomahawk" raķetes, kas, pēc dažādām aplēsēm, iznīcināja aptuveni piektdaļu Bašara al Asada režīma kara lidmašīnu.
