Makrons piektdien izklāstīja Francijas stratēģiju attiecībā uz tās kodolieroču arsenālu pēc "Brexit". Prezidents brīdināja par neierobežotas militārās un kodolsacensības iespējamību, kurai līdzīga nav pieredzēta kopš pagājušā gadsimta 60. gadu beigām.
Paziņojumā viņš norādīja: „Eiropiešiem kolektīvi jāsaprot, ka, iztrūkstot tiesiskam ietvaram, viņi var drīz paši uz savas zemes saskarties ar jaunu bruņošanās sacensību ar tradicionālajiem ieročiem, pat kodolieročiem.”
Makrons piebilda, ka Francija jau ir samazinājusi savu kodolgalviņu skaitu zem 300. Tādējādi tā pierādījusi, ka ir tiesīga prasīt konkrētus soļus no citām kodolvarām, lai panāktu pakāpenisku, ticamu un pārbaudāmu globālu atbruņošanos. Pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības Francija kļuvusi par vienīgo bloka valsti, kurai ir kodolieroči.
Makrons sacīja, ka Francija ir pārliecināta, - Eiropas ilgtermiņa drošība ir atkarīga no spēcīgās alianses ar ASV, tomēr tā neizbēgami ir arī atkarīga no pašu eiropiešu rīcības. Šī iemesla dēļ Eiropas valstīm būtu jāparaksta jauns līgums, kas ierobežotu jaunu vidēja darbības rādiusa ieroču attīstību, paziņoja Makrons.
Ja sarunas un visaptveroša vienošanās ir iespējama, Eiropas valstīm tā ir jāparaksta, viņš uzsvēra, piebilstot, ka runa ir par pašu zemēm, kas ir visvairāk apdraudētas. Viņš gan neminēja, vai Lielbritānijai, kas izstājusies no bloka, vajadzētu būt daļai no ciešākas sadarbības.
Pret atomieročiem joprojām stingri iebilst Vācija, bet kancleres Angelas Merkeles partijas līderis Johans Vādefuls šonedēļ paziņoja, ka Parīzei jāapsver sava arsenāla nodošana Eiropas Savienības vai NATO aizbildnībā.
Francija pēdējā laikā mēģinājusi atjaunot dialogu ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kura kontrolē ir pasaulē lielākais kodolarsenāls. Eiropas pilsoņiem nevar būt aizsardzības un drošības projekta bez politiska redzējuma, kura mērķis ir pakāpeniski atjaunot uzticību Krievijai.
Makrons norādīja: „Mēs nevaram samierināties ar pašreizējo situāciju, kad sadrumstalotība padziļinās un sarunas intensitāte samazinās, pat ja pieaug drošības jautājums skaits, kas jārisina ar Maskavu.”
Vairāki līgumi, kas ierobežo kodolarsenālus citās valstīs, ir sašķobījušies. ASV un Krievija ir atteikušās no vidēja un tuva darbības rādiusa raķešu līguma. Vašingtona likusi noprast, ka nepagarinās arī 2010. gadā noslēgto Stratēģiskā bruņojuma ierobežošanas līgumu, ar kuru abām valstīm noteikti kodolarsenālu griesti ievērojami zemākā līmenī nekā Aukstā kara laikā, kad to apjoms bija sasniedzis kulmināciju.
