Pēc Lielbritānijas aiziešanas no Eiropas Savienības un tuvojoties Vācija kancleres Angelas Merkeles pilnvaru termiņa beigām, Francijas prezidents Emanuels Makrons izmanto katru iespēju, lai runātu par nepieciešamību stiprināt Eiropas Savienības pozīcijas gan bloka iekšienē, gan uz globālās skatuves. Un, protams, pats Emanuels Makrons būtu uzskatāms par šīs Eiropas līderi.
Šīgada Minhenes konferences galvenais vadmotīvs ir “Westlessness”. Tas ir termins, ko ir ļoti grūti iztulkot, taču tā būtība ir vienkārša – mūsdienu Rietumu pasaulē arvien izteiktāka kļūst tādu nerietumniecisku valstu kā Ķīnas un Krievijas klātbūtne. Uz to norādījis arī Emanuels Makrons.
"Kad es skatos uz to, kā pašlaik veidojas pasaule un kāda ir šī gada konferences tēma, es pilnīgi noteikti redzu Rietumu pasaules vājināšanos. Pirms 15 gadiem mēs domājām, ka mūsu vērtības ir universālas, ka mēs ilgtermiņā dominēsim visā pasaulē, ka mēs dominēsim tehnoloģiskajā un militārajā līmenī un tā tālāk. Un, kad es uz mums paskatos 10 līdz 15 gadu tālā nākotnē, es redzu, ka mūs vēl vairāk satricinās citi projekti un citas vērtības. Un tās jau sāk parādīties," norādīja Makrons.
Emanuels Makrons arī paziņojis, ka Eiropas Savienībai būtu jākļūst daudz nepiekāpīgākai, ieviešot sankcijas pret tām valstīm, kuras cenšas iejaukties Eiropas vēlēšanās. Īpaši šeit domāta Krievija, kura, pēc Makrona domām, arī turpmāk iejauksies vēlēšanās ar dažādām manipulāciju tehnoloģijām, viltus ziņām, tiešā veidā vai caur saviem sabiedrotajiem. Vienlaikus viņš paudis viedokli, ka Eiropai ilglaicīgā perspektīvā būtu jātiecas uzlabot attiecības ar Krieviju. Tas nozīmētu ieturēt stingru un prasīgu nostāju un neatteikties no saviem principiem attiecībā uz iesaldētajiem konfliktiem, bet iesaistīties stratēģiskā dialogā. Šāda nostāja gan izraisījusi visai pretējus komentārus no politikas analītiķu vidus.
Ļoti lielu uzmanību Emanuels Makrons pievērsis tieši nepieciešamībai reformēt Eiropas Savienību un Eiropu kopumā. Par to viņš ir iestājies jau kopš stāšanās Francijas prezidenta amatā. Makrons gan atzinis, ka viņš ar nepacietību gaida, kad par viņa piedāvātajām reformām beidzot sāks runāt Francijas tuvākā sabiedrotā – Vācija un tās kanclere Angela Merkele.
Makrons uzskata, ka Eiropai būtu jākļūst suverēnai uz globālās skatuves, lai nebūtu vienmēr jāpakļaujas ASV. Šādas stratēģiskās pozīcijas būtu iespējams stiprināt, ja Eiropas Savienības drošības centrā tiktu likts Francijas kodolpotenciāls. Šādu ierosinājumu gan noraidījis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, kurš atgādinājis, ka ASV un Lielbritānijas kodolvairogs jau ir pietiekams, lai aizsargātu Eiropu. Šeit jāpiemin, ka Francija, lai arī ir NATO dalībvalsts, savus kodolieročus nav nodevusi alianses rīcībā.
Savas uzrunas laikā Emanuels Makrons arī pirmo reizi lika noprast, ka Francija ir gatava atteikties no saviem līdzšinējiem iebildumiem, lai pavērtu iespējas Ziemeļmaķedonijai un Albānijai iestāties Eiropas Savienībā. Kā paziņojis Makrons, ja nākamajā mēnesī gaidāmajā ziņojumā tiks atzīts progress, ko abas puses ir sasniegušas, ieviešot nepieciešamās reformas, Francija atbalstīs iestāšanās sarunu uzsākšanu ar abām valstīm. Vienlaicīgi Francijas prezidents atzinīgi novērtējis to, ka pēc viņa iebildumiem Eiropas Komisija ir izlēmusi izmainīt turpmākās paplašināšanās noteikumus.
