Itālijas krastos pēdējo gadu laikā izcēlušies vairāki simti tūkstoši nelegālo imigrantu, kas šķērsojuši Vidusjūru. Itālija jau sen paudusi neapmierinātību ar to, ka citas Eiropas Savienības dalībvalstis neuzņemas savu daļu nastas.
Pirms nedēļas Itālijā pie varas nāca jauna valdība, kurā vairs neatrodas nacionālkonservatīvā partija „Līga” ar tās līderi Mateo Salvīni priekšgalā. Salvīni izslēgšana no valdības izsaukusi Briselē cerības, ka Itālija varētu mīkstināt līdzšinējo stingro imigrācijas politiku. 14 mēnešus atrodoties ministra amatā, Salvīni slēdza Itālijas ostas nevalstisko organizāciju kuģiem, kas Vidusjūrā uzņem nelegālos imigrantus. Tādējādi Roma atkārtoti nonāca konfliktā ar Eiropas Komisiju, kurai katrā atsevišķā gadījumā nācās meklēt valstis, kas būtu gatavas uzņemt tā dēvēto glābšanas kuģu uzņemtos migrantus.
Migrācijas problēmu pirms oktobrī gaidāmā bloka samita paredzēts apspriest dalībvalstu iekšlietu ministru sanāksmē, kas notiks pirmdien Maltā. Vēl pirms samita trešdien Romā tikās Francijas prezidents Emanuels Makrons un Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte.
Pēc tikšanās abi nāca klajā ar kopīgu aicinājumu ieviest Eiropas Savienībā automātisku patvēruma meklētāju pārdales sistēmu. Makrons atzina, ka Eiropas Savienība nav izrādījusi pietiekamu solidaritāti ar pirmās ierašanās valstīm, konkrēti ar Itāliju. Viņš arī piebilda, ka Francija ir gatava pārskatīt tā dēvēto Dublinas sistēmu, kas paredz, ka patvēruma meklētāju iesniegumi jāizskata tai bloka dalībvalstij, kas bijusi pirmā, kuras robeža šķērsota, ierodoties blokā. Pēc prezidenta domām, ir iespējams vienoties par automātisku pārdales sistēmu, kuru uzraudzītu Eiropas Komisija.
“Saistībā ar glābšanas operāciju jūrā - kā jūs jau teicāt - mēs varam vienoties par automātisku Eiropas mehānismu uzņemto migrantu sadalei. To koordinētu Eiropas Komisija, un tā sniegs garantijas Itālijai vai Maltai, ka cilvēki tiks uzņemti jau pirms kuģu ierašanās,” sacīja Francijas prezidents.
Makrons arī uzsvēra, ka dalībvalstis, kas nepiedalīsies jaunajā patvēruma meklētāju pārdales shēmā, tiks „finansiāli sodītas”, kā to pieprasa Itālija. Tomēr sīkākus paskaidrojumus par iespējamajām sankcijām Elizejas pils saimnieks nesniedza.
Savukārt Konte pavēstīja, ka saņēmis Francijas atbalstu tādas sistēmas ieviešanai, kas automātiski paredzētu jūrā uzņemto nelegālo imigrantu pārdali pa visām 27 bloka dalībvalstīm. Viņaprāt, migrācija ir komplekss fenomens, un Eiropai ir svarīgi pāriet uz strukturālu, nevis ārkārtas migrācijas plūsmu vadību. Premjers piebilda, ka migrācija vairs nedrīkst kalpot par tēmu pret Eiropas Savienību vērstai propagandai.
Francija un arī Vācija jau iepriekš paudušas atbalstu automātiskai patvēruma meklētāju pārdales shēmai, kurā varētu piedalīties arī Luksemburga, Malta, Portugāle, Rumānija un Spānija.
Jaunajā ANO ziņojumā norādīts - migrantu skaits pasaulē aizvadītās desmitgades laikā pieaudzis par 23% līdz 272 miljoniem, un lielāko daļu migrantu uzņēmušas Eiropa un Ziemeļamerika.
Puse no pasaules 272 miljoniem migrantu mīt tikai desmit valstīs, un pirmo vietu ar 51 miljonu ieņem ASV. Savukārt Francijā mīt astoņi, bet Itālijā – seši miljoni migrantu.
