Makrons aizstāv savu politiku dialoga uzturēšanā ar Putinu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Francijas prezidents Emanuels Makrons aizstāvējis savu politiku par dialoga uzturēšanu ar Krieviju pēc tās iebrukuma Ukrainā.

Francijas vēstnieku sanāksmē Elizejas pilī viņš norādījis, ka Turcijai nevajadzētu būt vienīgai valstij, kas uztur dialogu ar Maskavu, un uzsvēris nepieciešamību gatavoties sarunām par miera noslēgšanu starp Krieviju un Ukrainu.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Makrons pa tālruni vairākkārt ir runājis ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, viņu pēdējā saruna pēc ilgstošas pauzes notika 19. augustā.

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans tikmēr aktīvi centies pildīt starpnieka lomu, tiekoties gan ar Putinu, gan Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Makrons aicina pasaules lielvaras gatavoties sarunām par miera panākšanu, lai izbeigtu Krievijas un Ukrainas konfliktu.

Viņš arī norādīja, ka Eiropai jāsaglabā vienotība un ka šis karš nedrīkst sašķelt Eiropu.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks masveidā pastrādāja kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.

Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti