Francijas prezidents Emanuēls Makrons devies vizīšu tūrē centrālajā un austrumu Eiropas valstīs ar mērķi gūt atbalstu savam plānam reformēt Eiropas Savienības pārsūtīto darbinieku direktīvu. Tā ļauj uzņēmumiem no dalībvalstīm ar zemākām algām uz laiku darbiniekus nosūtīt uz bagātākām dalībvalstīm, izvairoties no tajās esošajiem augstākajiem sociālajiem maksājumiem.
Makrons uzskata, ka tas rada negodīgu konkurenci Francijas darba tirgū, jo rada sociālo dempingu un firmas strādniekus no Austrumeiropas var algot ar krietni zemākām izmaksām.
Francijas prezidents vēlas pagaidu darbinieku darba termiņu ierobežot līdz maksimums 12 mēnešiem. Savukārt Polija, kas ir viena no lielākajām šīs direktīvas ieguvējām, reformām iebilst. Polijas premjerministre Beāta Šidlo paziņoja, ka Varšava „aizstāvēs savu pozīciju līdz galam”, jo tā ir poļu strādnieku interesēs.
Piektdien, viesojoties Bulgārijā, Makrons uz šādu nostāju reaģēja asi un dzēlīgi. Atsaucoties uz faktu, ka Varšavai ar Briseli ir atšķirīgas nostājas arī citos jautājumos, Makrons paziņoja, ka Polija „nolēmusi sevi izolēt”, Varšavu apsūdzēja par Eiropas kompromisu centienu apdraudēšanu un atklāti kritizēja Polijas labēji noskaņoto valdību.
„Šodien Polija ir valsts, kas daudzos jautājumos izlēmusi nostāties pret Eiropas interesēm. Šī ir Polija, kas nevar noteikt ne Eiropas šodienas, ne Eiropas rītdienas kursu. Mana pārliecība ir, ka poļu tauta ir pelnījusi vairāk,” sacīja Makrons.
Ilgi nebija jāgaida uz tikpat asu Varšavas atbildi. Polijas premjere Šidlo nosodīja Makrona „augstprātīgos komentārus”. Viņa piebilda, ka šādu komentāru iemesls varbūt ir „politiskās pieredzes trūkums”, bet viņa sagaida, ka Makrons „kompensēs šo trūkumu un turpmāk būs savaldīgāks”.
Makrons ar vizīti Bulgārijā noslēdz trīs dienu braucienu centrālās un austrumu Eiropas valstīs. Iepriekš viņš viesojās Rumānijā un Austrijā, kur tikās arī ar Čehijas un Slovākijas līderiem. Zīmīgi, ka šo valstu starpā nav Polija un Ungārija, kas abas pēdējos gados bieži ieņem atšķirīgu politisko kursu no pārējām Eiropas Savienības valstīm, tostarp tādos jautājumos kā migrācija.
