Makrona aktivitātes ir izraisījušas dažādas reakcijas tradicionālajās un līdz šim pie varas esošajās partijās. Grupa konservatīvo labējo deputātu ir parakstījuši atbalsta vēstuli Makronam, kamēr citi kritizē viņu par partiju šķelšanu.
Makrons ir sadalījis 22 jaunās valdības ministru portfeļus. Tos iegūst gan Francijas politikas veterāni, gan tajā īsāku laiku bijuši vārdi.
Savam ciešajam sabiedrotajam un iepriekš arī starp iespējamajiem premjerministra kandidātiem minētajam centriskajam Fransuā Bairū Makrons ir atvēlējis tieslietu ministra portfeli. Viņa uzdevums būs gādāt par vienu no pirmajām Makrona politiskajām iecerēm – pieņemt vairākus likumus, kas, pēc viņa vārdiem, uzlabotu Francijas politikas morāli.
Nozīmīgajā ārlietu ministra amatā iecelts sociālistu veterāns Žans Īvs Ledriāns, bet aizsardzības ministra amatā - eiroparlamentāriete Silvija Gulāra.
Pie nozīmīga portfeļa ticis arī 69 gadus vecais Lionas mērs Žerārs Kolons, kurš izraudzīts iekšlietu ministra amatam. Viņš līdz ar Bairū spēlēja ļoti būtisku lomu Makrona kampaņā.
Kolons kļuva teju par zvaigzni Francijas medijos Makrona inaugurācijas ceremonijas laikā, jo bija ļoti aizkustināts par Makrona panākumiem un, sarokojoties ar jauno līderi, neslēpa saviļņojuma asaras.
Savukārt labējais Brino Lemērs būs ekonomikas ministrs.
Valdības vadītāja amatam jau pirmdien, īsi pēc stāšanās amatā Makrons izraudzījās konservatīvās Republikāņu partijas pārstāvi Eduāru Filipu.
Jaunās valdības pirmā sēde notiks rīt, ceturtdien.
Valdības izveidošana un vārdu nosaukšana aizkavējās, tā bija paredzēta jau otrdien, taču bija nepieciešams vairāk laika, lai pārbaudītu, vai nākamie ministri ir godīgi maksājuši nodokļus un nav konstatēti kādi citi pārkāpumi, piemēram, interešu konflikts.
Tikmēr konservatīvo aprindās sākusies viedokļi šķelšanās par to, vai Makrons, kurš pavēstījis, ka vēlas apvienot kreisos un labējos, nekaitē partijai. Daļa sliecas viņu atbalstīt, kamēr vēl vairāk kritizē, sakot, ka Makrons sašķeļ politisko spēku. Šāds pavērsiens Emanuelam Makronam nav izdevīgs pirms jūnijā gaidāmajām parlamenta vēlēšanām, tā kā viņam ir svarīgi parlamentā iegūt sev lojālus un atbalstošus politiķus.
Līdzīga šūpošanās manāma arī kreisajā blokā, kur izskanējusi kritika par to, kā gan politiskais spēks var sevi atjaunot un savākt, ja tam būs jāstrādā labēja premjera vadībā.
Jau vēstīts, ka Makrons par Francijas prezidentu tika ievēlēts svētdien, 7.maijā. Oficiāli par prezidentu viņš kļuva 14.maijā, nododot zvērestu.
