Makrona tikai pirms gada dibinātā partija „Uz priekšu!” parlamenta vēlēšanu sarakstā ir iekļāvusi daudz jaunu vārdu, kā saka partijas avoti – no pilsoniskās sabiedrības, un tieši puse no visiem deputāta kandidātiem ir sievietes. Tā, kā norāda partijas pārstāvji, ir vēlme Francijas pilsoņus atgriezt politikas sirdī.
Makrona partijas ģenerālsekretārs Rišārs Ferāns informēja, ka cer iegūt absolūtu vairākumu parlamentā un īstenot pārmaiņas valsts dzīvē. Tāpēc par deputātu amata kandidātiem virzīti uzņēmēji un pārstāvji no akadēmiskajām aprindām, nevalstiskajām organizācijām un valsts pārvaldes.
Vēlmi iestāties Makrona partijā pēdējās dienās pauduši 19 000 cilvēku, un partija vismaz divus tūkstošu telefoniski esot nointervējusi. Makrona sarakstam pietrūkstot vēl vismaz 100 stabilu vārdu, kurus pieteikt kopumā 577 deputātu vietām parlamentā. Tpēc centriskā „Uz priekšu!” izteikusi aicinājumu pievienoties politiķiem arī no citiem spēkiem - labējiem vai kreisiem.
Kandidātu sarakstā gan neesot iekļauts bijušais Francijas premjerministrs Manuels Valss, kurš pēdējās dienās ir sadedzinājis tiltus savā sociālistu partijā pēc paziņojuma, ka labprāt kļūtu par valdības vadītāju Emanuela Makrona valdībā.
Tikmēr Francijas mediji jau vētī Makrona partijas sarakstus, norādot, ka vismaz vienam parlamenta deputāta kandidātam ir krimināla pagātne, bet virkne esat atzinušies, ka nemaz nekandidē, tā vēsta BBC.
Parlamenta vēlēšanas Francijā notiks 11. un 18. jūnijā, bet jau tagad tām ir pievērsta milzu nozīme, un politiskie spēki, arī Marinas Lepēnas „Nacionālā fronte”, kas sola pārveidot partiju pēc sakāves prezidenta vēlēšanās, uz tām liek lielas cerības.
Tikmēr jau svētdien, 14.maijā, vēlēšanās uzvarējušais Emanuels Makrons nodos svinīgu zvērestu un stāsies Francijas prezidenta amatā. Viņš 39 gadu vecumā kļūs par jaunāko līderi valsts vēsturē kopš Napoleona laikiem. Līdz ar svinīgi dotu zvērestu viņš nomainīs amatā sociālistu Fransuā Olandu, kura valdībā Makrons strādāja par ekonomikas ministru.
Nākamajos piecos gados Elizejas pilī Makrons sola mainīt Francijas vēsturi, atgriezt tās pašapziņu, stimulēt ekonomiku un atdot tās vietu Eiropā un pasaulē. Daudzi uz Makrona iecerēm raugās piesardzīgi, norādot, ka Francijā joprojām ir liels viņa līdzšinējās sāncenses radikālās Marinas Lepēnas atbalstītāju skaits, un Makronam turpmākos gadus nāksies pamatīgi nopūlēties, lai solījumus pildītu. Pretējā gadījumā Lepēnas spēks tikai augs, un nākamajās vēlēšanās eiroskeptiķi un galēju ideju politiski spēki varēs atspēlēties ar uzviju.
Jau vēstīts, ka Francijas parlamenta vēlēšanas notiks šā gada jūnijā. Bez atbalsta parlamentā Makronam būs grūti īstenot plānotās reformas darba tirgū, sociālā nodrošinājuma un izglītības jomās.
7.maijā Francijā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā sacentās centriskais Emanuēls Makrons un labēji radikālā Marina Lepēna. Makrons vēlēšanās guva pārsvaru.
