Makrona centieni nemazina spriedzi Irānas un ASV attiecībās

Nesen Francijā notikušais G7 līderu samits un negaidītā Irānas ārlietu ministra Mohammada Džavada Zarifa ierašanās tajā šķietami viesa cerību, ka saspīlējums Irānas un ASV attiecības varētu mazināties. Tomēr pēc Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa paustās gatavības tikties ar Irānas prezidentu Hasanu Ruhani Irāna atkārtoti uzsvēra savus priekšnoteikumus tikšanās sarīkošanai un attiecību normalizācijai.

Saspīlējums starp Irānu un ASV pieaudzis, kopš pērn Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps atsauca savas valsts dalību 2015.gadā noslēgtajā kodollīgumā un atjaunoja sankcijas pret Irānu. Arī Persijas līcī pēdējo mēnešu laikā ir pieaudzis saspīlējums, jo ASV īsteno "maksimāla spiediena" stratēģiju, citstarp nosakot sankcijas pret Irānu un kavējot Irānas naftas tankkuģu pārvietošanos Vidusjūrā. 

Turpinās spriedze Irānas un ASV attiecībāsRihards Plūme

    Spriedzi radījuši vairāki uzbrukumi tankkuģiem, tankkuģu sagrābšana un ASV bezpilota lidaparāta notriekšana. Centienus glābt 2015.gadā noslēgto pasaules lielvaru un Irānas kodolvienošanos aktivizējis Francijas prezidents Emanuels Makrons. Panākumi šķietami varēja tikt sasniegti augustā Francijas kūrortpilsētā Biaricā notikušajā G7 līderu samitā. Pēc Makrona uzaicinājuma pilsētā samita laikā ieradās Irānas ārlietu ministrs Mohammads Džavads Zarifs. Viņš tikās ne tikai ar Francijas, bet arī Vācijas un Lielbritānijas amatpersonām. Tomēr ar Savienoto Valstu pārstāvjiem Zarifs netikās un prezidentam Donaldam Trampam ministra ierašanās šķietami bija pārsteigums.

    Makrons un Tramps iepriekš apmainījās ar pārmetumiem.

    Makrons atzina, ka Eiropas valstis ir glābušas kodolvienošanos, bet ASV spiediens ir licis Irānas pusei pārkāpt līgumu. Savukārt Tramps iepriekš apsūdzējis Makronu par "jauktu signālu" došanu Irānai, mēģinot saglābt kodolvienošanos.

    Lai gan, ielūdzot uz samitu Irānas ārlietu ministru, Francijas mērķis neesot bijis kļūt par mediatori starp Irānu un ASV, samita laikā Makrons paziņoja, ka intensīvas diplomātijas un konsultāciju rezultātā radīti apstākļi, lai tuvāko nedēļu laikā tiktu noorganizēta Trampa un Irānas prezidenta Hasana Rohani tikšanās.

    Tramps žurnālistiem pavēstīja, ka noteikti piekritīs tikties ar Irānas prezidentu, ja apstākļi būs atbilstoši.

    "Es šo džentlmeni [Rohani] nepazīstu. Es viņu pazīstu tikai nedaudz un varu par viņu spriest no tā, ko pēdējo gadu laikā esmu novērojis, vērojot procesus," teica Tramps. "Varu teikt vienu - viņš ir labs sarunu vedējs. Es domāju, ka viņš vēlas tikties. Es domāju, ka Irāna vēlas šo situāciju nokārtot. Viņiem tiešām neklājas viegli, inflācija Irānā ir ārkārtīgi augsta, ekonomika nav labā stāvoklī un sankcijas viņus ļoti ietekmē. Es to nevēlos redzēt, jo viņi ir lieliski cilvēki, tomēr mēs nevaram pieļaut, ka viņu rīcībā ir kodolieroči. Es domāju, ka pastāv laba iespēja, lai sarīkotu tikšanos.”

    Par spīti Trampa optimismam drīz vien sekoja arī Irānas reakcija uz šādu ierosinājumu.

    Irānas prezidents aicināja ASV „spert pirmo soli”, atceļot Irānai noteiktās sankcijas.

    „Tiem, kuri ir ieviesuši sankcijas pret mūsu cilvēkiem un īstenojuši ekonomisko terorismu, es varu norādīt - jebkāda mūsu uzvedības maiņa var sākties tikai tad, ja šī puse nožēlo savus grēkus. Es to esmu teicis vairākas reizes," paziņoja Rohani. "Viņiem jāatgriežas pie savu saistību izpildes un jāmaina savs kļūdaini izvēlētais ceļa virziens. Viņiem jārīkojas visas pasaules un drošības interesēs, respektējot citas puses. Viņiem arī jāatzīst mūsu režīms un mūsu cilvēku tiesības un jāatzīst savas kļūdas. Ja jūs atcelsiet sankcijas un paklanīsieties Irānas cilvēku priekšā, apstākļi būs pavisam citi. Mēs vēlamies atrisināt nesaskaņas saprātīgā veidā, nevis fotogrāfu klātbūtnē. Ja kāds vēlas nofotografēties kopā ar Ruhani, tas nebūs iespējams… Ja vien kādā dienā viņi atcels netaisnīgās sankcijas un respektēs Irānas iedzīvotāju tiesības.”

    Arī Irānas ārlietu ministrs uzsvēris, ka Savienotajām Valstīm ir jāievēro 2015.gada pasaules lielvaru un Teherānas kodolvienošanās un jāizbeidz "ekonomiskais terorisms" pret Irānu, ja tās vēlas sarunas. Viņš piebilda, ka Irāna turpina runāt ar citām pasaules lielvarām vienošanās dalībniecēm. Viena no šādām sarunām notikusi sestdien, kad Makrons telefoniski sazinājies ar Rohani. Irānas prezidents norādījis, ka pēc ASV izstāšanās no līguma Eiropas valstis tā arī nav veikušas konkrētus pasākumus, lai izpildītu savas saistības. Šī iemesla dēļ

    Irāna brīdināja, ka spers nākamos soļus, lai atteiktos no citiem vienošanās nosacījumiem, ko tā pašlaik pilda.

    Irānas jautājums ticis apspriests arī neformālajā Eiropas Savienības ārlietu ministru sanāksmē Helsinkos. Lielbritānijas, Francijas un Vācijas ārlietu ministri kopā ar bloka augstāko pārstāvi ārlietās Federiku Mogerīni vienojās pastiprināt Eiropas diplomātiskos centienus krīzes risināšanā. Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss atzina, ka nepieciešams izmantot Biaricā radītos apstākļus, lai atvērtu ceļu dialogam starp Irānu un ASV. Savukārt Mogerīni piesardzīgi komentēja ideju par ASV un Irānas sarunām, uzsverot, ka, pirmkārt, ir jāsaglabā jau esošās apņemšanās.

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti