Vienlaikus opozīcija pauž pārliecību, ka vēlētāju zemā aktivitāte referendumu padarījusi par neleģitīmu.
"Vairāk nekā 90% no balsu kopskaita ir "jā", tāpēc tagad tā ir parlamenta kārta apstiprināt vairākuma gribu," premjerministrs Zorans Zaevs paziņoja preses konferencē.
Tomēr labējās opozīcijas partijas VMRO-DPMNE līderis Hristijans Mickoskis uzsvēra, ka vēlētāju aktivitāte bijusi zema, bet valdība "zaudējusi savu leģitimitāti".
Lai tiktu ratificēta Maķedonijas un Grieķijas vienošanās, kas paredz valsti pārdēvēt par Ziemeļmaķedoniju, Zaevam parlamentā nepieciešams divu trešdaļu atbalsts.
Zaevam ir viņa koalīcijā ietilpstošo etnisko albāņu organizāciju atbalsts, bet viņam par labu šim plānam būs jāpārliecina arī opozīcijas deputāti.
Mickoskis sacīja, ka vēlētāji atsaukušies aicinājumam boikotēt referendumu.
Viņš aicināja valdību "respektēt tautas gribu".
Valdība tagad nedēļu izvērsīs aktivitātes, lai iegūtu opozīcijas deputātu atbalstu, pirmdien sacīja aizsardzības ministre Radmila Šekerinska.
"Ja ne, tad mēs rīkosim pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas," viņa sacīja preses konferencē.
Zaeva valdošajai koalīcijai parlamentā ir 69 no 120 balsīm.
Lai iegūtu nepieciešamo divu trešdaļu atbalstu, Zaevam jāpārliecina vismaz 11 deputāti.
KONTEKSTS:
Maķedonijā svētdien notikušajā referendumā 90% dalībnieku atbalstīja valsts nosaukuma maiņu, kas nepieciešama, lai pavērtu šai Balkānu valstij ceļu uz iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) un NATO, tomēr referendumā piedalījās tikai trešā daļa no 1,8 miljoniem balsstiesīgo pilsoņu. Zaeva valdība iepriekš norādījusi, ka referendumam ir konsultatīvas raksturs. Tas nozīmē, ka valdība var pieņemt referenduma iznākumu kā tautas gribas atspoguļojumu, neskatoties uz aktivitātes līmeni.
Referenduma dalībniekiem bija jāatbild uz jautājumu: "Vai jūs atbalstāt dalību Eiropas Savienībā un NATO, pieņemot vienošanos starp Maķedonijas Republiku un Grieķijas Republiku?" Vienošanos jūnijā parakstīja Maķedonijas premjerministrs Zorans Zaevs un Grieķijas valdības vadītājs Aleksis Ciprs.
Eiropas Savienība un NATO jau aicinājušas Maķedoniju sākt darbu pie izmaiņām konstitūcijā.
Valsts pārdēvēšana par Ziemeļmaķedoniju pieliktu punktu jau desmitgadēm ilgušajam konfliktam ar kaimiņos esošo Grieķiju, kura līdz šim bloķējusi Maķedonijas uzņemšanu eiroatlantiskajās organizācijās, jo uzskata, ka tās pašreizējais nosaukums slēpj Skopjes teritoriālās pretenzijas uz vienu no tās provincēm, kuras nosaukums arī ir Maķedonija.
Vienošanās jāratificē arī Grieķijas parlamentā.
