ĪSUMĀ:
- Nosaukuma maiņa atrisinās 30 gadus ilgušo Maķedonijas un Grieķijas strīdu.
- Valsts nosaukuma maiņai jāgroza konstitūcija, bet valdībai trūkst vairākuma parlamentā.
- Maķedonijas valdības oponenti parlamentā neatbalsta nosaukuma maiņu.
- Premjers draud ar ārkārtas vēlēšanām.
Maķedonijas parlamenta balsojums ir izšķirošs solis uz gandrīz 30 gadus ilgušā strīda atrisināšanu ar Grieķiju. Skopje un Atēnas panākušas kompromisa vienošanos, ka Maķedonijas jaunais nosaukumus būs Ziemeļmaķedonija. Tomēr tam nepieciešamas izmaiņas Maķedonijas konstitūcijā, un tam savukārt nepieciešams vismaz divu trešdaļu parlamenta deputātu atbalsts.
To nodrošināt premjeram Zoranam Zaevam gan būs grūti – viņa vadītajai koalīcijai trūkst divu trešdaļu vairākuma. Un nepieciešamas balsis no labējā spārna politiskajiem spēkiem, kas stingri iebilduši valsts nosaukuma maiņai.
Pirmdien Maķedonijas parlamentā sākās debates par šo jautājumu, un tās ar balsojumu var noslēgties jau pirmdien vai ilgt vairākas dienas.
Premjers Zaevs paziņojis, ka izsludinās ārkārtas vēlēšanās, ja parlaments grozījumus konstitūcijā un nosaukuma maiņu neatbalstīs.
Maķedonijā 30.septembra referendumā vairākums tajā piedalījušos – 90% atbalstīja valsts nosaukuma maiņu. Taču referendumu uzskata par nenotikušu vēlētāju zemās aktivitātes dēļ, kas bija mazāka nekā 40%.
Labēji noskaņotā opozīcija, kas iebilst valsts nosaukuma maiņai, aicināja tautas nobalsošanu boikotēt.
Pirmdien, uzrunājot parlamentu, premjers Zaevs, aicinot atbalstīt pamatlikuma grozījumus, apelēja pie valsts dalības Eiropas Savienībā un NATO. Nosaukuma strīda dēļ Grieķija bloķējusi Maķedonijas ceļu uz šīm starptautiskajām organizācijām. Zaevs brīdināja, ka vienošanās noraidīšana Maķedonijai nozīmēs „izolāciju un neskaidru nākotni”.
Grieķija protestējusi pret Maķedonijas valsts nosaukumu, kopš bijusī Dienvidslāvijas republika deklarēja neatkarību 1991.gadā. Atēnu ieskatā šis nosaukums slēpj Maķedonijas valsts teritoriālas pretenzijas uz vienu no Grieķijas ziemeļu provincēm otrpus robežai, kuras nosaukums arī ir Maķedonija.
Pēc vairāku mēnešu sarunām izrāvienu izdevās panākt vasarā, kad Zaevs un Grieķijas premjers Aleksis Ciprs vienojās par valsts kompromisa nosaukumu – Ziemeļmaķedonija.
Tomēr vienošanos ar dalītām jūtām uztver arī Grieķijā, kur pret vārda „Maķedonija” iekļaušanu kaimiņvalsts nosaukumā jebkādā kombinācijā iebilst nacionālistiski noskaņotie grieķi.
Tas apdraud arī Grieķijas valdības stabilitāti pirms nākamgad gaidāmajām parlamenta vēlēšanām. Koalīcijā ietilpstošās grieķu nacionālistu partijas „Neatkarīgie grieķi” līderis, aizsardzības ministrs Pans Kammens pirmdien brīdināja, ka balsos pret vienošanos ar Maķedoniju, ja tā nonāks līdz balsojumam parlamentā. Cipra valdības amatpersonas gan centušās mazināt bažas par valdības sabrukumu, norādot, ka Maķedonijas vienošanās apstiprināšanai jau nodrošināts neatkarīgo un kreiso deputātu atbalsts.
