Grieķijas politikā nedēļas nogale izvērtās visai saspringta, pat liekot runāt par parlamenta ārkārtas vēlēšanām vēl pirms patlaban rudens pusē noliktā laika. Iemesls tam ir nesaskaņas par ziemeļu kaimiņvalsts Maķedonijas nosaukumu, kuram Grieķija iebildusi jau gandrīz 30 gadu, Atēnām turot aizdomās Skopji par teritoriālām pretenzijām uz Grieķijas ziemeļu provinci, kuras nosaukums arī ir Maķedonija.
Tomēr pērn izdevās panākt izrāvienu, abām pusēm vienojoties, ka turpmāk Maķedonija tiks saukta par Ziemeļmaķedoniju un Grieķija vairs nebloķēs tās ceļu uz Eiropas Savienību un NATO.
Par spīti iekšpolitiskajām batālijām, Maķedonijas parlaments vienošanos piektdien ratificēja. Tagad kārta pienākusi Grieķijas parlamentam, kur par vienošanos tāpat lauzts ne mazums šķēpu, un
nacionālistiski noskaņotie grieķi stingri iebilst, uzstājot, ka kaimiņvalsts vārdu „Maķedonija” nedrīkst izmantot nekādā formā.
Tāpēc, no vienas puses, Grieķijas aizsardzības ministra Pana Kammena, nacionālistu partijas „Neatkarīgie grieķi” līdera paziņojums par aiziešanu no amata un kreisi noskaņotā premjera Aleksa Cipra koalīcijas nebija pārsteigums. Kammens svētdien teica, ka koalīcijas galvenais mērķis bija Grieķiju izvest no stingru taupību un smagas reformas prasošajām starptautisko aizdevumu programmām. Taču pie Maķedonijas sadarbība apstājas, teica Kammens.
„Es tikos par premjerministru, un mums bija diezgan gara diskusija," pastāstīja Kammens. "Sadarbība nacionālās vienotības valdībā ilgusi četrus gadus. Mums izdevās valsti dabūt ārā no memorandiem. Mūsu primārais mērķis tika sasniegts. Taču Maķedonijas jautājums liedz man paturēt savu amatu. Izteicu premjeram pateicību par sadarbību un paziņoju, ka šā nacionāli nozīmīgā jautājuma dēļ mēs sadarbību nevaram turpināt.”
Premjers Ciprs drīz paziņoja, ka nekavējoties centīsies atjaunot uzticību savai valdībai un parlamentā rīkos uzticības balsojumu – tas varētu notikt ceturtdien. Zaudējuma gadījumā Grieķija var nonākt ārkārtas vēlēšanu priekšā. Cipra kreisi noskaņotajai partijai "Syriza" Grieķijas parlamentā ir mazliet mazāk nekā puse vietu – 145 no 300. Kammena „Neatkarīgajiem grieķiem” – septiņi deputāti, un koalīcijai ar to līdz šīm izdevās nodrošināt vairākumu.
Tiesa, kā vēsta grieķu mediji,
nacionālistu līderis Kammens svētdien atzina, ka viņa partija ir sašķēlusies,
un tikai vēl divi viņa partijas deputāti sekošot līdera aicinājumam balsot pret Cipra kabinetu un Maķedonijas nosaukuma vienošanos.
Līdz ar to Cipra valdībai, potenciāli piepulcējot vēl pāris balsis, ir arī labas cerības izdzīvot un parlamentā panākt Maķedonijas vienošanās ratificēšanu.
Maķedonijas parlaments to izdarīja piektdien vēlu vakarā. Ar minimālu balsu pārsvaru, centriski labējās opozīcijas deputātiem balsojumu boikotējot, tika apstiprināti grozījumi konstitūcijā, valsti pārdēvējot par Ziemeļmaķedonijas Republiku. Ciprs par to apsveica savu Maķedonijas kolēģi premjeru Zoranu Zaevu, kurš preses konferencē uz Maķedonijas, Eiropas Savienības un NATO karogu fona Grieķiju aicināja sekot piemēram.
„Man ir svarīga vēsts mūsu grieķu draugiem. Tas nebija viegli, taču mūsu parlaments atrada spēkus. Mēs esam pieņēmuši šo lēmumu ar lielām cerībām uz nākotni," teica Zaevs. "Taču es esmu pārliecināts, ka arī Grieķijas parlaments atradīs spēkus, lai pieņemtu lēmumu. Mūsu pilsoņi ir svarīgi. Mēs iegūtu draugu, un Grieķija iegūtu draugu – Ziemeļmaķedoniju. Ar šo vienošanos mēs veicinām mieru, stabilitāti un ekonomisko labklājību šajā reģionā, tostarp Grieķijā.”
Vai spēki ratificēt vienošanos atradīsies arī Grieķijas parlamentā, mēs varētu uzzināt jau pavisam drīz. Iepriekš Cirps solīja sarīkot balsojumu desmit dienu laikā pēc Maķedonijas.
