Panorāma

Rietumvidzemē paliek līdzšinējais pasažieru pārvadātājs

Panorāma

Gaujmalā pazudušo Evitu atrod mirušu

Madridē gatavojas izšķirīgam NATO samitam

Madrides samitā NATO valstu līderi lems par Baltijas drošības stiprināšanu

Krievijas iebrukums Ukrainā ir ne tikai atjaunojis vajadzību pēc NATO, kam Francijas prezidents Emanuels Makrons pirms trim gadiem pasludināja "smadzeņu nāvi", bet arī licis ķerties pie alianses stiprināšanas.

Spānijas galvaspilsētā Madridē trešdien risināsies viens no svarīgākajiem NATO samitiem. Gaidāms, ka valstu vadītāji vienosies ievērojami pastiprināt NATO spēku klātbūtni pie alianses austrumu robežas.

Ātrās reaģēšanas spēku skaits no 40 000 karavīru tiks palielināts līdz 300 000, un Baltijā kaujas grupu vietā tiks izveidotas brigādes ar 3000 līdz 5000 karavīru katrā.

Spriedīs arī par Zviedrijas un Somijas iestāšanos NATO

Madridē ieradīsies 30 alianses dalībvalstu līderi, bet pavisam gaidāmas 50 valstu delegācijas, jo būs arī Somijas un Zviedrijas līderi, kas vēlas iestāties aliansē, tāpat arī Āzijas partneri. Kopumā Madridē pulcēsies ap 5000 cilvēku, tostarp žurnālisti, delegācijas un drošības darbinieki.

Arī saturiski šis būs smags un nopietns samits – NATO līderu sarunās dominēs karš Ukrainā, kā arī Zviedrijas un Somijas centieni pievienoties NATO. Turcija šobrīd iebilst pret Somijas, bet pārsvarā pret Zviedrijas iestāšanos NATO arī iekšpolitisku apsvērumu dēļ.

Turcijā nākamgad jūnijā notiek vēlēšanas un ekonomika ir sliktā stāvoklī, bet nacionālisms un kurdu jautājums ir kaut kas tāds, kas Turcijas prezidentam Redžepam Tajipam Erdoganam ļauj uzkurināt lielu atbalstu sabiedrībā, norāda eksperti. Taču nav izslēgts, ka Turcija piekāpjas ātrāk, varbūt pat NATO samita laikā.

Samita laikā gaidāmi arī lēmumi par Baltijas reģiona drošību, par NATO tālāko vīziju un attiecībām ar Krieviju un Ķīnu.

Ar pašreizējiem spēkiem nepietiek

Baltijas valstis ļoti skaidri apzinās, ka pašreizējā NATO klātbūtne var arī nepasargāt, ņemot vērā to, cik neprognozējams ir kļuvis Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

"Pašreizējā aizsardzības nostāja nav pietiekama – kā paklupināšanas striķa novilkšana, kas nozīmē, ka uzbrukuma gadījumā valsts vai valsts daļa kādu laiku būtu okupēta. Un tad kā kavalērija mirdzošās bruņās  ierastos NATO spēki un atbrīvotu valsti," stāsta Latvijas premjers Krišjānis Kariņš.

"Bet mēs redzam, kas notiek Ukrainā – kad krievi ienāk, viņi neko neatstāj, grauj infrastruktūru, nogalina civiliedzīvotājus, izvaro sievietes, deportē civiliedzīvotājus."

Tāpēc Baltijas valstis prasa lielāku NATO spēku klātbūtni, it īpaši ņemot vērā, ka uzbrukuma gadījumā Krievija varētu ieņemt Baltiju ļoti strauji, kā izteicās Igaunijas premjere Kaja Kallasa.

NATO sola lielāku atbalstu

"Samitā mēs pastiprināsim savas kaujas grupas alianses austrumu daļā līdz brigādes līmenim. Mēs pārveidosim NATO reaģēšanas spēkus un palielināsim mūsu augstas gatavības spēku skaitu līdz vairāk nekā 300 000 karavīru," sola NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Taču vēl nav skaidrs, kad un vai šie karavīri patiešām arī visi atradīsies Baltijā vai tikai rotēs uz šejieni, kur būs izvietota arī smagā tehnika un kontrolsistēmas.

"Notiek tādas jocīgas debates – varbūt tas, ka Krievija uzreiz nevarēja ieņemt Ukrainu, dažās valstīs ir licis domāt, ka Krievija varbūt nav tik biedējoša valsts, ka varbūt nemaz tik liels karaspēks nav nepieciešams arī NATO robežās," spriež Maršala fonda vecākā pētniece Kristīne Bērziņa.

Nepieciešama ilgtermiņa stratēģija

Taču vairums sliecas piekrist viedoklim, ka pēdējo Ukrainas notikumu kontekstā NATO klātbūtne pie austrumu robežas ir jāpalielina, lai arī ir skaidrs, ka šobrīd Krievija uzbrukt Baltijai nav gatava.

"Nākamo sešu mēnešu, gada laikā, protams, viņiem nav iespējams iebrukt arī Baltijā. Jautājums ir, vai NATO alianse būs gatava tam, kas notiks pēc gada, diviem vai pieciem.

Ja Krievijas plāns ir gadu desmitiem tagad izdarīt spiedienu uz Rietumiem, tad NATO ir jābūt plānam, kā gadu desmitiem atturēt Krieviju, un tas nozīmē lielāku klātbūtni," norāda Bērziņa.

"Tāpēc tas, vai tur būs karavīri pēc nedēļas, pēc mēneša vai pieciem, par to varbūt mazāk jāuztraucas."

Tāpat būs jāatbild uz jautājumu, kā Rietumu valstīm mobilizēt savu ekonomiku, lai ātri saražotu pietiekami daudz ieroču. Ne tikai, lai palīdzētu Ukrainai, bet lai spētu arī sevi aizstāvēt, ja gadījumā Ukraina šo karu zaudē. Pie tam nevar pilnībā izslēgt arī to, ka Krievija izmantos atomieročus, jo Putins ir parādījis, ka ir neprognozējams.

Protesti pret NATO

Madridē ne visi priecājas par NATO samitu. Svētdien te notika arī protesta demonstrācija pret NATO un pret karu. Ielās bija izgājuši vairāki tūkstoši protestētāju, aicinot Rietumus samazināt tēriņus aizsardzībai un ASV karavīriem Eiropā doties mājās – tātad izsakot tieši pretējas prasības tam, ko mēs Latvijā vēlamies sagaidīt no NATO samita.

Protestētāji uzskata, ka Ukrainas karš nav karš starp Krieviju un Ukrainu, bet gan karš starp NATO un Krieviju.

Protesti pret NATO notikuši arī Beļģijas galvaspilsētā Briselē, kur protestētāji vērsās pret Beļģijas militāro izdevumu palielināšanu. Aktīvistes plakāts apgalvo "NATO nekad nenes mieru"

Pats samits notiks uz ziemeļaustrumiem no Madrides, milzīgā konferenču, koncertu un izstāžu centrā IFEMA. Teritorija ap to būs slēgta visai satiksmei, viesiem būs nepieciešamas speciālas caurlaides.

Madrides iedzīvotājiem ieteikts strādāt no mājām un izvairīties no ceļošanas pa pilsētu. Tomēr sastrēgumu epicentrs būs Paseo de la Castellana, tā ir Madrides centrālā iela, kur atrodas lielākā daļa pieczvaigžņu viesnīcu, kur paliek samita dalībnieki un kuru noslogojums ir no 90% līdz 100%.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt