Tas ir iespējams, izmantojot Spānijas konstitūcijas 155. pantu, kas līdz šim nekad nav ticis izmantots un ļauj Madridei atjaunot savu tiešo pārvaldi Spānijas autonomajos apgabalos.
Par šī panta iedarbināšanu sestdien, 21. oktobrī, tiks sasaukta ārkārtas Spānijas valdības kabineta sēde. Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs jau iepriekš ir paziņojis, ka tā iedarbināšana notiks nekavējoties, ja Katalonija neizpildīs Madrides prasības. Tālāk Rahojam ir nepieciešams Senāta atbalsts, lai iedarbinātu 155. pantu.
Šādi viņš reaģējis uz Katalonijas reģiona līdera Karlesa Pudždemona vēstuli, kura saņemta neilgi pirms Madrides ultimāta termiņa beigām ceturtdien plkst. 11 pēc Latvijas laika. Pēc aptuveni stundas Spānijas valdības runasvīrs Injigo Mendess de Vigo paziņoja, ka Spānijas centrālās valdības nostāja ir vienota un nepārprotama.
„Politiskās partijas šajā sesijā daudz diskutēja, taču tām visām ir vienota nostāja. Es paužu nožēlu par Katalonijas valdības pārstāvju attieksmi, kas ir radījuši šo kaitējumu. Madride arī asi nosoda konstitūcijas pārkāpumus. Tā darīs visu iespējamo, lai atjaunoto kārtību, nodrošinātu mūsu pilsoņu līdzāspastāvēšanu un ierobežotu Katalonijas politiķu atbildību," sacīja de Vigo. "Ministru kabinets apstiprinās 155. Konstitūcijas pantu sestdien, kas tiks iesniegts Senātā, lai aizsargātu visu Spānijas cilvēku intereses, tostarp katalāņu intereses Katalonijā," piezīmēja de Vigo.
Tikmēr Katalonijas līderis Karless Pudždemons brīdinājis, ka sarīkos balsojumu Katalonijas parlamentā, lai jau oficiāli pasludinātu šī reģiona neatkarību. To Pudždemons darīs divos gadījumos: pirmkārt, ja Spānijas centrālā valdība neuzsāks dialogu, otrkārt, ja nepārtrauks uzsāktās represijas pret reģionu.
Vienlaikus valdošās Katalonijas amatpersonas pieprasa atbrīvot divus pirmdien aizturētos neatkarības kustības līderus, kurus neatkarības atbalstītāji sauc par politiskajiem ieslodzītajiem. Tikmēr Madridei lojālie politiķi Katalonijā pieprasa atjaunot konstitucionālo kārtību.
“Spānijas valdība ir gatava izmantot jebkurus līdzekļus pret neaizsargātiem cilvēkiem – piespiest mūs pie zemes ekonomiski, ieviest aizliegumus, piespriest sodus un uzurpēt mūsu kultūrvēsturisko mantojumu. Tagad arī izbeigt Katalonijas autonomiju ar 155. panta iedarbināšanu. Turklāt Spānijas valdība jau runā par demokrātisku politisko partiju aizliegšanu," norāda Katalonijas kreiso republikāņu partijas līderis Žoans Tarda.
Līdzīgu viedokli pauda Spānijas Pilsoniskās partijas līderis Alberts Rivjera. "Situācijā, kad pašlaik ir pārkāpta Spānijas konstitūcija un Katalonijas autonomija, es lūdzu Spānijas valdībai atjaunot autonomiju. Katalonijas parlaments tagad faktiski ir slēgts un tie, kas sevi sauc par demokrātiem, ir apvērsuma līderi, kuri to ir izdarījuši. Slēguši to pašu parlamentu, kura atvēršanai bija jāpārdzīvo četrdesmit diktatūras gadi," paziņoja Rivjera.
Pastāv bažas, ka politiskā krīze var pārvērsties sadursmēs starp abu politisko nometņu atbalstītājiem, ja autonomija tiešām tiks atcelta, kas citstarp ļauj nomainīt arī Katalonijas drošības institūciju vadību. Referenduma laikā vietējā katalāņu policija ignorēja pavēles no Madrides par balsojuma apturēšanu, savukārt no Madrides atsūtītie policisti vietām balsojumu centās apturēt ar fizisku spēku.
Starptautisko notikumu vērotājs Māris Andžāns Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" norādīja, ka, visticamāk, Spānija atlaidīs Katalonijas parlamentu, pārņems reģiona finanses un citādi atņems Katalonijai tai agrāk iegūto autonomiju. Turklāt starptautiskā sabiedrība, visticamāk, nostāsies vienotas Spānijas pusē.
Jau ziņots, ka saskaņā ar rezultātiem 90% no vairāk nekā diviem miljoniem nobalsojušo atbalstīja neatkarību. Bet referendumā piedalījās mazāk nekā puse balsstiesīgo – liela daļa kataloniešu, kas noraida atdalīšanos no Spānijas, referendumu boikotēja. 18. oktobrī Spānija piedraudēja Katalonijai atņemt tās reģionālās autonomijas statusu, ja tā neatteiksies no prasības pēc neatkarības.
