ĪSUMĀ:
- Demonstrācijās piemin Katalonijas neatkarības referenduma gadadienu.
- Katalāņu līderis: Neatkarības kustībai nepieciešama mobilizācija, bet tai jābūt nevardarbīgai.
- Katalāņi izvirza ultimātu spāņu premjeram – likumīga pašnoteikšanās vai atsauc atbalstu valdībai.
- Pašreizējās Spānijas valdības vairākums parlamentā atkarīgs no katalāņiem.
- Madride uz šo ultimātu nereaģēs, par neatkarību nevar būt runas.
Tūkstošiem cilvēku pirmdien izgāja Spānijas pilsētu ielās, lai pieminētu pirmo gadadienu kopš Katalonijas provinces neatkarības referenduma. Dažādas demonstrācijas Barselonā kopumā noritēja mierīgi, taču vakarā tomēr izraisījās sadursmes ar policiju, protestu dalībniekiem sasniedzot arī Katalonijas parlamenta ēku.
Kustības Republikas aizsardzības komitejas līderi aicināja pārtraukt demonstrācijas, taču daļa protestētāju šādam aicinājumam nepakļāvās. Sadursmēs ar policiju ievainojumus guvuši vismaz 30 policisti, no tiesībsargājošo iestāžu puses izskanot apvainojumiem par nepietiekamu demonstrāciju plānošanu.
Uzrunājot Katalonijas parlamentu, Katalāņu prezidents Kvims Torra otrdien, 2.oktobrī, paziņoja, ka neatkarības kustībai ir nepieciešama jauna mobilizācija, taču tai, kā līdz šim, ir jābūt nevardarbīga.
“Diemžēl pilsonības un pašnoteikšanās svinības aizēnoja atsevišķi incidenti, kas neatspoguļo mūsu uzskatus. Es ceru, kas tas vairs neatkārtosies. Taču arī mums pašiem uz notikušo ir jāpaskatās paškritiski,” sacīja Kvims Torra.
Kvims Torra arī izvirzīja ultimātu Spānijas centrālajai valdībai, pieprasot tiesības sarīkot referendumu par pašnoteikšanos.
“Ja līdz novembrim netiks izvirzīts priekšlikums par pašnoteikšanos saskaņotā, likumīgi saistošā un starptautiski atzītā veidā, neatkarības kustība nevar garantēt nekādu stabilitāti premjerministra Pedro Sančesa kongresā,” paziņoja Torra.
Sančesa valdības vairākums parlamentā ir atkarīgs arī no katalāņu atbalsta, piemēram, jautājumā par nākamā gada budžeta apstiprināšanu, un Kvims Torra ir nosūtījis premjeram vēstuli, aicinot viņu uz sarunām par turpmāko sadarbību.
Spānijas valdības pārstāvji jau paziņojuši, ka Madride uz šo ultimātu nereaģēs.
Valdības pārstāve Izabella Selā uzsvērusi, ka atbilde nav jāgaida līdz novembrim – runa varot būt tikai par pašnoteikšanos, nevis neatkarību. Vienlaikus tiek uzsvērts, ka valdība pagaidām negatavojas pielietot konstitūcijas punktu, kas ierobežotu Katalonijas pašnoteikšanās tiesības.
Tikmēr Katalonijas parlaments otrdien pulcējās uz pirmo sēdi pēc vasaras brīvdienām, taču seši ievēlētie deputāti joprojām nevar piedalīties tā sēdēs, jo atrodas vai nu cietumā, vai arī trimdā.
Otrdien parlamenta deputāti nobalsoja par rezolūciju, kurā pauž neapmierinātību ar Spānijas Augstākās tiesas lēmumu atcelt šiem deputātiem pilnvaras. Balsojumā gan nepiedalījās Spānijas vienotības atbalstītāji. Opozīcijas partijas „Ciudadanos” jeb Pilsoņu partijas līdere Inesa Arrimadasa, kura vēl pirmdienas vakarā no parlamenta ēkas tika pavadīta ar policijas eskortu, norādījusi, ka tiesas spriedums ir jāievēro visiem, tāpēc tiks rosināta prasība arī pret parlamenta spīkeru par šāda balsojuma atļaušanu.
“Kamēr visiem citiem pilsoņiem ir jāievēro tiesneša spriedums, jūs kā priviliģētā elite uzskatāt, ka jums ir tiesības šeit balsot par to – patīk vai nepatīk jums tiesneša teiktais. Vai jūs domājat, ka iesaistīšanās politikā jums dod kādas supermena spējas, tiesības uz nesodāmību?” sacīja Inesa Arrimadasa.
Parlamenta balsojums nozīmē, ka seši atstādinātie deputāti faktiski turpinās savu darbu, deleģējot savas balsošanas tiesības kolēģiem.
KONTEKSTS:
Katalonijas valdība pērn oktobrī sarīkoja neatkarības referendumu par spīti Spānijas valdības aizliegumam un tiesu atzinumam, ka tas ir pretrunā konstitūcijai. Vēlāk oktobrī Katalonijas parlaments pasludināja neatkarību, uz ko Madride atbildēja, ieviešot tiešo pārvaldi pār autonomo reģionu un atlaižot tā brīža Katalonijas premjera Karlesa Pudždemona valdību. Viņš patlaban atrodas trimdā Beļģijā. Baidoties no aresta, Spāniju pametuši arī citi neatkarības kustības līderi, bet vairāki atrodas ieslodzījumā. Pērn decembrī sarīkotajās Katalonijas parlamenta ārkārtas vēlēšanās vairākumu saglabāja partijas, kas iestājas par reģiona neatkarību.
