Atklātībā nodotie dokumenti ir jau veicinājuši likumdošanas izmaiņas, taču līdzīgi kā savulaik “Neo lietā”, kad publiskota iegūtā informācija no Valsts ieņēmumu dienesta, parādot solidaritātes trūkumu valsts pārvaldes atalgojumā, tas nav pasargājis trauksmes cēlējus no tiesu darbiem.
Luksemburga ir vismazākā Eiropas Savienības valsts, bet ar visaugstāko dzīves līmeni – iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju te ir septiņas reizes lielāks nekā Latvijā. Un daļēji par savas valsts labklājību luksemburgieši var pateikties īpašajiem nodokļu režīmiem, ko viņu valdība gadu desmitiem piemēroja lielām starptautiskām korporācijām. Tām atļāva maksāt samazinātu nodokli apmaiņā pret to, ka tās mazajā Luksemburgā izvieto savu galveno biroju, kas kopā ar Luksemburgas banku īpašo diskrētumu radīja pievilcīgu biznesa vidi.
“Viens no ekstrēmākajiem gadījumiem bija saistīts arī ar Beļģiju – tā bija tabakas kompānija “British American Tobacco”, kas nodokļos maksāja tikai 1-2 procentus, kas ir tiešām ļoti maz, ņemot vērā uzņēmuma lielumu,” piemēru min “Le soir” žurnālists, pētniecisko žurnālistu konsorcija dalībnieks Ksavjērs Kunass.
Eiropā nodokļu likmēm nav jābūt vienādām, bet jautājums, vai Luksemburgas īpaši zemās likmes īpaši lielajiem ir vai nav godīga konkurence.
Antuānam Deltūram, strādājot auditorkompānijā PWC likās, ka tas nav pareizi, un viņš tūkstošiem dokumentu, kas parādīja īpašās nodokļu atlaides, iedeva franču žurnālistam.
Šonedēļ abi stājās tiesas priekšā kopā ar vēl vienu auditorkompānijas darbinieku par dokumentu zādzību. Trauksmes cēlāju atbalstītāji uzskata, ka Antuāna veikums ir drosmīgs un apsveicams.
“Tā galvenā vērtība, par ko mēs šeit iestājamies, tas ir Eiropas nodokļu maksātāju interesēs, tas ir Eiropas interesēs, tas ir Eiropas līderu interesēs. Ir neiedomājami, ka ir tāda vienprātība, lai parādītu to sabiedrisko labumu, ko Antuāna Deltūra rīcība ir devusi – ne tikai vispārīgi, bet ļoti tieši Eiropas nodokļu maksātājiem,” skaidro Antuāna Deltūra advokāts Viljams Budons.
Tomēr Antuānu Deltūru var notiesāt uz 10 gadiem cietumā. Lai gan pateicoties tieši viņa atklātībā nodotajai informācijai, sarosījās arī Brisele, sakot, ka tā no Luksemburgas puses nav godīga konkurence attiecībā pret citām valstīm un Luksemburga apsolīja laboties. Tiesa gan - konkurences komisāre dāniete Margrēte Vestagere atteicās šonedēļ ierasties tiesā un liecināt.
Viņas šefs, komisijas prezidents Žans Klods Junkers bijis Luksemburgas premjers teju 20 gadus, tomēr noliedz, ka būtu centies kā noklusināt lietu.
“Tas, ko Deltūrs izdarīja, ir viennozīmīgi sabiedrības interesēs – atklājot slepenus nodokļu darījumus, ko Luksemburgas valdība slēgusi ar globālajām korporācijām. Tāpēc Antuāns Deltūrs pelna mūsu atbalsu un atzinību, nevis tiesu. Pārāk bieži trauksmes cēlāji pasaulē sastopas ar diskrimināciju un represijām,” uzsver “Transparency International” pārstāvis Briselē Karls Dolans.
Pirms pusotra gada atklātībā nonākušie dokumenti no Luksemburgas parādīja, kā no adekvātas nodokļu nomaksas izvairās lielās korporācijas, savukārt šomēnes publiskotie Panamas dokumenti parāda – kā to dara bagāti indivīdi. Tomēr starp abiem ir saistība. Piemēram, Islandes nu jau bijušā premjera sieva ārzonas firmu caur Panamas “Mossak Fonseca” nopirka, izmantojot Luksemburgas bankas. Arī “Nordea” banka sākusi izmeklēšanu, jo tās filiāle Luksemburgā saskaņā ar Panamas dokumentiem palīdzējusi izveidot vairāk nekā 400 ārzonas firmas savu klientu vajadzībām.
