Upurēt daļu vēstures liecības, lai varētu ērti piebraukt pie luksusa dzīvojamās mājas. Tā nav tikai Latvijā nereti sastopama prakse, bet izrādās, ka par šādu upuri var krist arī daļa Berlīnes mūra. 90. gadu sākumā mākslinieki apgleznoja 1,3 kilometrus garo Berlīnes mūra posmu, radot tā saukto pieminekli mieram. Tagad jaunas dzīvojamās mājas būvniecības nolūkā daļu no tā plānots nojaukt.
Kāds privāts uzņēmums plāno nojaukt 22 metrus garu mūra posmu, lai izbūvētu piebraucamo ceļu luksusa dzīvojamajai mājai. Pirmā dzelzsbetona plāksne tika nojaukta piektdien, izraisot plašus protestus. Brīvdienās mītiņā pulcējās vairāki tūkstoši cilvēku, un daļa no tiem pie apdraudētā mūra posma palikusi arī šodien.
„Tas ir skandāls. Mēs demonstrējam pasaulei, kā privātu investoru labā tiek nojaukta mūsu vēstures daļa,” sašutis protestētājs Roberts Mušinskis.
Mākslinieks Kani Alavi stāsta, ka ar savu mākslu iemūžinājuši miermīlīgu revolūciju. „Tas ir dokuments, kas jāsaglabā nākamajām paaudzēm.”
Būvnieki uzsver, ka visas nepieciešamās atļaujas ir saņemtas, taču sola mūri vismaz līdz marta vidum neaiztikt, lai šajā laikā konsultētos ar amatpersonām un iedzīvotājiem.
Berlīnes mūri uzbūvēja Aukstā kara laikā, lai neļautu Austrumvācijas iedzīvotājiem pārbēgt uz Rietumvāciju. 1989. gada novembrī iedzīvotāji ar āmuriem izsita mūrī caurumus, radot neoficiālas robežpārejas un iezīmējot Aukstā kara beigas. Taču, ja 1989. gadā tūkstošiem cilvēku pieprasīja sienu nojaukt, tagad tūkstošiem pieprasa to saglabāt. Skaidrs, ka neviens nevēlas vecās barjeras atgriešanos, taču tas ir vienīgais veids, kā atgādināt tūristiem un iedzīvotājiem par nošķirtības un apspiestības laikiem.
