Kā norādīja Enerģētikas ministrijā, pašlaik tiek strādāts pie nepieciešamo rīku paketes, lai atbalstītu naftas kompānijas situācijā, kad Rietumi noteikuši sankcijas.
Nesadalītais fonds ir rezervuāru lauki un slāņi, kuru izpētei un ieguvei nav izsniegtas licences.
Kā norāda vedomosti.ru, „Lukoil” jau vairākus gadus tikt pie atļauju darbam Krievijas šelfa zonā. Pašlaik šāda pieeja ir „Rosneft” un „Gazprom”, kas savukārt vienmēr iebildušas pret jauniem dalībniekiem šelfa zonā. Tomēr nesen šīs valsts kompānijas ir piekāpušās. Eksperti pieļauj, ka „Rosneft” un „Gazprom” šādu soli spērušas rietumvalstu noteikto sankciju dēļ, kas var aizkavēt šelfa zonas projektu īstenošanu.
Latvijā darbojas „Lukoil” meitasuzņēmums „LUKoil Baltija R”, kas ir viens no degvielas tirgus lielākajiem spēlētājiem. Pašlaik Latvijā kompānijas īpašumā ir viena degvielas bāze un 54 uzpildes stacijas. „LUKoil Baltija R” strādā ap 450 darbiniekiem.
Jau ziņots, ka septembra vidū Eiropas Savienība ieviesusi jaunas sankcijas pret Krieviju, kura apstiprināšana vairāku dalībvalstu iebildumu dēļ ievilkās. Tas ir jaunākais rietumvalstu mēģinājums piespiest Krieviju pārtraukt agresiju Ukrainā un līdzdarboties situācijas stabilizēšanā.
Sekojot ASV piemēram, ES sankcijām pakļāvusi Krievijas valstij piederošās naftas kompānijas. Uzņēmumiem “Rosņeftj”, “Gazpromņeftj” un “Transņeftj” turpmāk būs liegta pieeja finansējumam no Eiropas finanšu tirgiem.
Krievijas amatpersonas paziņoja par gatavību atbildēt Eiropas Savienībai uz šīm sankcijām tikpat sāpīgi, ja ne vēl sāpīgāk. Maskava draud ar rietumvalstīs ražoto automašīnu un apģērba importa aizliegumu. Iepriekš, 7.augustā, atbildot uz rietumvalstu sankcijām, Maskava aizliedza pārtikas importu no ES, ASV un citām valstīm.
Iepriekš vēstīts, ka pēc Krimas aneksijas prokrieviskie separātistu kaujinieki aktivizējās Ukrainas dienvidaustrumos. Rietumvalstis aicināja Krieviju ietekmēt separātistus un panākt ieroču nolikšanu, taču Maskava norobežojas no pašpasludinātajām "tautas republikām" un ļauj agresijai turpināties.
