Pasaules panorāma

Apstiprināts Eiropas Komisijas jaunais sastāvs

Pasaules panorāma

Kāpēc jādzīvo lēni?

Lukašenko vizīte Latvijā varētu būt nākamgad

Lukašenko vizīte Latvijā varētu būt nākamā gada pirmajā pusē

Kopš Latvijas un Baltkrievijas diplomātisko attiecību nodibināšanas pagājuši jau 27 gadi. Taču augstākā līmeņa vizītes abu kaimiņvalstu starpā tā arī nav notikušas. Diplomāti šobrīd sagatavo augsni, lai, iespējams, nākamā gada sākumā Rīgā ierastos Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko.

Pēdējā laikā viņš vairākkārt piesaucis Latviju, liekot saprast, ka Minska grib aktivizēt sakarus ar Eiropas Savienību. Kā skaidro politologi, Krievijas spiediena dēļ Lukašenko ir lielās sprukās.

Uz LTV jautājumu, kad Baltkrievijas prezidents varētu ierasties Latvijā, Aleksandrs Lukašenko atbildēja - tiklīdz būsim gatavi vizītei. Tai jābūt ar saturu un rezultātu, nevis vizītei vizītes pēc. 

“Ja savāksies virkne jautājumu, un tādi ir, un būs sagatavoti risinājumu projekti, lai mēs pārrunās varētu pieņemt lēmumus, es uzreiz braukšu uz Latviju,” paziņoja Lukašenko.

“Domāju, ka pirmajā ceturksnī vai otrā sākumā mēs būsim gatavi. Es ar lielu prieku gaidu šo vizīti. Es aizbraukšu pie tuvākajiem kaimiņiem. Latvieši ir draudzīga brāļu tauta, ar kuru dzīvojām kopā vienā valstī, un vienmēr esam labi satikuši. Aizbraukšu, un atrisināsim daudzus jautājumus,” klāstīja Lukašenko.

Politologs Jurijs Ševcovs savukārt norādīja, ka Baltkrievijai un Latvijai ir ļoti atšķirīga ideoloģija un vērtības, atšķirīgi vēstures vērtējumi. Bet Latviju un Baltkrieviju saista pragmatiskas ekonomiskās attiecības.

“Šodien Baltkrievijai tieši ar Latviju veidojas interesantākie ekonomiskie saskares punkti. Pirmkārt, tas ir tranzīts caur Latvijas ostām. Otrkārt, Latvijas iespējamā energoresursu pirkšana no Baltkrievijas,” norādīja Ševcovs.

Jautājums par kaimiņvalsts līdera vizīti Latvijā gaisā virmo jau divus gadus. Pēc tam, kad 2016. gadā Eiropas Savienība atcēla lielāko daļu sankciju pret Minskas režīmu, ielūgumus Lukašenko saņēmis no daudzām Eiropas galvaspilsētām - Briseles, Minhenes, Varšavas.

Politologs Artjoms Šraibmans atgādināja, ka Lukašenko nekur nebrauca. Pirmo izvēlējās Austriju.

“Nākamā būs Latvija. Saprotamu iemeslu dēļ. Abas valstis vienmēr ir daudz pragmatiskāk izturējušās pret sadarbību ar Baltkrieviju. Tās vienmēr ir piesardzīgāk izturējušās sankciju jautājumā un pret sankciju padziļināšanu,” pauda Šraibmans.

Latvija atbalstīja Eiropas Savienības sankcijas un aicināja Baltkrieviju atbrīvot politieslodzītos, taču to darīja ne tik skaļi kā, piemēram, Lietuva vai Polija. Latvija piezemētāk nekā Lietuva kritizē arī Baltkrievijas AES būvniecību Astravecā.

“Šī garā pauze no ielūgumiem līdz vizītei radīja runas, ka Lukašenko atskatās uz Kremli, ka viņš baidās paplašināt attiecības ar Eiropu,” norādīja politologs Aleksandrs Klaskovskis.

“Maskava jau gadu uzstāj uz tā saukto padziļināto integrāciju. Atcerējās 1999. gada līgumu par savienoto valsti. Izvilka no arhīva, notrauca putekļus, un tur rakstīts - kopīga valūta, kopīga konstitūcija un daudzi citi jautājumi, kuri Aleksandram Lukašenko ir ļoti riskanti. Visai baltkrievu tautai. Tiek apdraudēta Baltkrievijas suverenitāte.  Baltkrievijas vadība saprot - ja ies tālāk šajās lamatās, tas var beigties slikti,” uzsvēra Klaskovskis.

Tāpēc Baltkrievijas vadība cenšas uzlabot attiecības ar Eiropas Savienību. Minska piekopj viltīgu politiku un lavierē. No vienas puses - tirgojas ar Kremli. Bet no otras - cērt logu uz Eiropu. Un Latvija, kā izteicies Lukašenko, ir logs žogā, kas bija uzcelts ap Baltkrieviju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti