Kā zināms, Krievijas nodokļu politikas izmaiņu dēļ nākamgad Baltkrievijai būs krietni vairāk jāmaksā par naftu un līdz ar to arī degvielu. Turklāt Lukašenko jau iepriekš ir paziņojis, ka daži Maskavā izmanto šo problēmu kā ieganstu, lai klusām pievienotu Baltkrieviju Krievijai.
Tikai dienu pirms tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu Maskavā Baltkrievijas līderis Aleksandrs Lukašenko ir paziņojis, ka vairs nesauks Krieviju par brālīgo valsti. Tas tādēļ, ka Maskavā pie varas esot atnākuši jauni cilvēki, kuriem šis jēdziens neesot pieņemams. Tagad abas valstis būšot partneri.
Tomēr Kremlī gan Lukašenko, gan Putins publiski lietoja visai samierniecisku toni.
“Protams, mūsu attiecībās ir arī zināmi jautājumi, kas ir neizbēgami, kad notiek tik plaša sadarbība. Tie pārsvarā skar enerģētiku, lai arī šeit jau ļoti daudz kas ir paveikts. Jebkurā gadījumā es uzskatu, ka mums ir labs pamats būt apmierinātiem ar to, kas notiek mūsu divpusējās attiecībās, un ir jāsper soļi, lai nebūtu nekādu sarežģījumu arī nākotnē. Lai arī kādi jautājumi rastos šajās jomās, mums ar jums vienmēr ir izdevies atrast risinājumu,” uzskata Putins.
Atbildot Putinam, Lukašenko tikšanās sākumā vairākkārt ir uzsvēris, ka cer panākt vienošanos par to kā Krievija varētu kompensēt gaidāmo naftas cenu pieaugumu. Tas ir radies Krievijas nodokļu politikas izmaiņu dēļ.
“Mēs patiešām varam vienoties, jo komandas, kas pašlaik ir kopā ar mums, ir tikušās jau vairākkārt un labi pārzina problēmas. Un arī mēs ar jums labi saprotam tos jautājumus, kas šodien būtu jāatrisina. Gribētos, lai mēs tomēr atrisinātu šīs lietas un nevilktu jaunajā gadā sev līdz vecās problēmas, jo nav labi, kad vecās problēmas turpinās jaunajā gadā,” teica Lukašenko.
Tomēr pēc vairāk nekā četru stundu sarunām atrast risinājumu tā arī nav izdevies. Minskā paziņoja, ka abi prezidenti ir vienojušies tikties vēlreiz līdz gada beigām. Tas esot saistīts ar Putina vēlmi iedziļināties šajos jautājumos.
Laika līdz gada beigām ir atlicis pavisam maz. Lai gan Baltkrievijas un Krievijas vēsturē jau ir bijis viens līdzīgs konflikts par gāzes cenām. Toreiz risinājums tika atrasts 31. decembrī, īsi pirms pusnakts.
Pagaidām abas puses turpina apmainīties ar asiem izteikumiem. Krievijas finanšu ministrs un vicepremjers Antons Siluanovs paziņoja, ka Maskava vairs neuzticas Minskai. Siluanovs uzskaitīja virkni problēmu un paziņoja, ka sadarbībai ir jābūt abpusēji izdevīgai. Līdz šim tikai Baltkrievija esot guvusi labumus no Krievijas atbalsta.
Savukārt Lukašenko iepriekš ir solījis līdz pēdējam stāvēt par savas valsts neatkarību, jo uzskata, ka ar saukļiem par padziļinātu sadarbību daži Maskavā gribot klusām pievienot Baltkrieviju Krievijai.
