Lukašenko ar Putinu telefonsarunā pārrunājuši situāciju, kas attīstās Baltkrievijā un ar to saistīto. Lukašenko jau iepriekš bija paudis pārliecību, ka valsti vēlas destabilizēt ārvalstu spēki, kas apdraudot arī situāciju Krievijā.
Sarunā Putins un Lukašenko pauduši pārliecību, ka visas problēmas drīzumā tiks atrisinātas un ka šobrīd esot svarīgi novērst jebkādus mēģinājumus nodarīt kaitējumu abu valstu draudzīgajām attiecībām. Lukašenko arī paziņojis, ka neiesaistīsies dialogā par situācijas noregulējumu valstī ar ārvalstu starpnieku piedalīšanos.
Sarunas gaitu rezumēja arī Kremļa preses dienests. "Aleksandrs Lukašenko informēja par situāciju Baltkrievijā, kas izveidojusies pēc prezidenta vēlēšanām. Abas puses pauda pārliecību, ka visas radušās problēmas drīzumā tiks noregulētas. Galvenais, lai šīs problēmas neizmantotu destruktīvie spēki, kas tiecas pēc tā, lai kaitētu abu valstu savstarpēji izdevīgajai sadarbībai savienības valsts ietvaros," teikts Putina preses dienesta paziņojumā.
"Saistībā ar nule kā notikušo 32 Baltkrievijā aizturēto Krievijas pilsoņu nodošanu Krievijai tika dots pozitīvs vērtējums attiecīgā profila iestāžu ciešajai līdzdarbībai šajā jautājumā," norādīja Kremlis, šādi izsakoties par Baltkrievijā pirms prezidenta vēlēšanām aizturētajiem Krievijas privātās militārās kompānijas "Vagner" algotņiem, kas Baltkrievijā bija apsūdzēti teroraktu gatavošanā un centienos destabilizēt situāciju vēlēšanu laikā.
"Panākta noruna par regulāru kontaktu turpināšanu dažādos līmeņos un apstiprināts nodoms stiprināt sabiedroto attiecības, kas pilnā mērā atbilst Krievijas un Baltkrievijas brālīgo tautu pamatinteresēm," teikts Kremļa preses dienesta paziņojumā.
Saruna notikusi pēc Baltkrievijas puses iniciatīvas. Baltkrievijas oficiālā ziņu aģentūra BelTA īsi pirms tam ziņoja - Lukašenko sestdien paudis vēlmi sazināties ar Putinu, lai apspriestu Baltkrievijā radušos situāciju, jo saskata tajā draudus ne vien Baltkrievijai, bet arī Krievijai.
"Faktiski pēc scenārija tiek izvērsta agresija pret Baltkrieviju. Ir jāsazinās ar Putinu, Krievijas prezidentu, lai es ar viņu varētu parunāt tagad. Jo tie vairs nav draudi tikai Baltkrievijā," Lukašenko teikto citēja BelTA.
"Ziniet, daži Krievijas iedzīvotāji, es skatos, ir pārāk gudri, sāk kliegt: lūk, Baltkrievija, šā un tā. Es gribu teikt, ka Baltkrievijas aizstāvēšana - tas nav nekas mazāks par mūsu telpas, savienības valsts, aizstāvēšanu, piemērs citiem. Ja baltkrievi neizturēs, tas vilnis velsies tur. Tāpēc mūsos tā ir iekrampējušies," skaidroja Baltkrievijas līderis.
KONTEKSTS:
Baltkrievijā iedzīvotāji protestē pret svētdien notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātiem. Saskaņā ar Baltkrievijas Centrālās vēlēšanu komisijas sniegto informāciju, ilggadējais prezidents Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska - 10,1%.
Otrdien, 11. augustā, izplatītajā Eiropas Savienības (ES) augstā pārstāvja Žuzepa Borela paziņojumā minēts, ka Baltkrievijā notikušās prezidenta vēlēšanas nav bijušas nedz brīvas, nedz godīgas.
Piektdien, 14. augustā, tika sasaukta ES Ārlietu padomes ārkārtas sanāksme, kurā apsprieda steidzamus jautājumus, kuru vidū bija situācija Vidusjūras austrumu daļā, Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas un notikumi Libānā.Sanāksmē ES ministri vienojās par sankciju nepieciešamību pret Baltkrievijas amatpersonām.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paudis neapmierinātību ar to, ka Baltkrievijas varas iestādes ir atbrīvojušas 32 Krievijas privātās militārās kompānijas “Vagner” algotņus. Kaujinieki tika aizturēti kādā Minskas tuvumā esošā sanatorijā vien dažas dienas pirms pagājušās svētdienas prezidenta vēlēšanām. Nedēļas vidū Kijeva iesniedza Minskai oficiālu pieprasījumu izdot kaujiniekus Ukrainai, jo viņi Ukrainā tiek turēti aizdomās par piedalīšanos Donbasa konfliktā prokrievisko bruņoto grupējumu rindās.