Pirmdien publicētais jaunās Baltkrievijas konstitūcijas projekts formāli paredz ierobežot Baltkrievijas prezidenta pilnvaras. Piemēram, konstitūcijas projektā rakstīts, ka prezidenta amatu varēs ieņemt ne vairāk kā divus piecu gadu termiņus.
Šis noteikums gan attieksies tikai uz nākamo prezidentu, nevis Lukašenko. Baltkrievijas konstitūcijā savulaik jau bija šāds punkts, bet 2004. gadā pats Lukašenko ar referenduma palīdzību panāca tā atcelšanu, lai varētu palikt pie varas.
Lukašenko valda Baltkrievijā jau kopš 1994. gada, bet protesti pret viņa izveidoto režīmu saasinājušies kopš 2020. gada augusta, kad Lukašenko kārtējo reizi tika pasludināts par Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu uzvarētāju. Opozīcija uzskata, ka patiesībā vēlēšanās uzvarēja opozīcijas kandidāte Svjatlana Cihanouska.
The regime’s draft Constitution doesn't give Belarusians a real choice. It will let the dictator secure power, control the situation through the artificial All-Belarusian People's Assembly, and avoid prosecution. The new presidential election is the only solution to the crisis. pic.twitter.com/zshMmwSMVi
— Sviatlana Tsikhanouskaya (@Tsihanouskaya) December 27, 2021
“Režīma konstitūcijas projekts nesniedz baltkrieviem īstu izvēli. Diktatoram tas dos iespēju saglabāt varu, kontrolēt situāciju ar mākslīgās Visbaltkrievijas tautas sapulces palīdzību, izvairīties no notiesāšanas. Vienīgais krīzes risinājums ir jaunas prezidenta vēlēšanas,” uzskata Cihanouska.
Politikas analītiķi spriež, ka Lukašenko sagatavo sev atkāpšanās ceļu gadījumā, ja viņš formāli pamestu Baltkrievijas prezidenta posteni. Viens no risinājumiem būtu līdzīgs modelis kā Kazahstānā, kur ilggadējais valsts vadītājs Nursultans Nazarbajevs 2019. gadā atkāpās no prezidenta amata, bet saglabā lielu ietekmi kā Drošības padomes līderis.
Baltkrievijas konstitūcijas projektā rakstīts, ka gan esošajam, gan bijušajam prezidentam ir imunitāte pret tiesāšanu. Bijušo prezidentu nevarēs tiesāt par darbībām, kas veiktas saistībā ar prezidenta pienākumu pildīšanu.
Lukašenko piedāvātajā konstitūcijas modelī īpaša loma atvēlēta Visbaltkrievijas tautas sapulcei (VTS). Šāds varas orgāns tika izveidots jau 1996. gadā, bet tagad Lukašenko plāno to apveltīt ar daudz plašākām funkcijām. Paredzams, ka Lukašenko pats arī kļūtu par VTS priekšsēdētāju.
VTS sastāvā būtu 1200 delegātu: galvenokārt dažādu valsts varas orgānu un pašvaldību pārstāvji. Opozīcija spriež, ka šajā orgānā darbosies tikai Lukašenko režīmam lojāli cilvēki, tādēļ nekādu patiesu demokrātiju nav plānots pieļaut.
Kas attiecas uz ārpolitiku, Lukašenko projektā no Baltkrievijas konstitūcijas pazudusi apņemšanās ievērot, ka Baltkrievija ir no kodolieročiem brīva un neitrāla valsts. Toties parādījies jauns punkts, kas varētu būt nozīmīgs Latvijai un citām Baltkrievijas kaimiņvalstīm: “Baltkrievijas Republika izslēdz militāro agresiju no savas teritorijas pret citām valstīm.”
Lukašenko iepriekš izteicies, ka referendums par jauno Baltkrievijas konstitūciju varētu notikt februāra otrajā pusē.
Baltkrievu izdevums “Naša Ņiva” norāda uz kādu zīmīgu detaļu: jaunās konstitūcijas projekts publicēts tikai krievu valodā, lai gan konstitūcijā baltkrievu un krievu valodai garantēts līdzvērtīgs statuss.
Amendments to the Constitution have just been published. #Lukashenko offers a choice between himself and himself. As predicted, the All-Belarusian People's Assembly has secured more power. I won’t be surprised that he prepares it for himself. The referendum won't bring any change pic.twitter.com/BSrO8GpUrr
— Hanna Liubakova (@HannaLiubakova) December 27, 2021
