Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanās ar Baltkrievijas prezidentu Lukašenko izskanējušie apgalvojumi par nepieciešamību pastiprināt abu valstu integrāciju ir raisījuši ne mazums minējumu par to, ko šādi izteikumi varētu nozīmēt. Daži no analītiķiem prognozē Krievijas vēlmi atjaunot PSRS, pievienojot sev Baltkrieviju, citi runā par Baltkrieviju kā nākamo Maskavas ekspansijas upuri, vēl citi norāda, ka Putina iecerētās Savienotās valsts izveide varētu kļūt par ieganstu, kā Putinam oficiāli noturēties pēc varas arī pēc pašreizējo pilnvaru beigām, jo šī jau būtu pavisam cita valsts.
Šīs ziņas gada sākumā ir izraisījušas visai plašas diskusijas arī baltkrievu sabiedrībā. Lai arī tiek atzīts, ka pamats šādām runām ir meklējams finansiālos apsvērumos, proti, diskusijās par izdevīgākiem naftas un gāzes iegādes noteikumiem, netrūkst runu arī par to, vai Baltkrievijas sabiedrība šādam scenārijam vispār būtu gatava.
Ceturtdien, 10.janvārī, uzrunājot Baltkrievijas valdības pārstāvjus, Lukašenko atgādinājis, ka abu valstu attiecību regulēšanai savulaik tika noslēgts dokuments par Savienoto valsti, taču Krievija esot atteikusies apstiprināt šajā dokumentā noteikto varas un pārvaldes institūciju, vienotās valūtas un politikas izveidi. Un to atzīstot arī Putins. Tāpēc runas par iespējamo Krievijas un Baltkrievijas apvienošanu Lukašenko nosaucis par aiz ausīm pievilktām:
"Nekādu runu par apvienošanos nevar būt. Mēs ar Krievijas prezidentu esam vienbalsīgi uzsvēruši, ka pašlaik politiskajā dienaskārtībā šāda jautājuma nav. Ko darīt ar līgumu par savienības līgumu? Ir jāsēžas pie galda un jāskatās, ko mēs kopīgi, saskaņā ar līgumu, bez jebkāda spiediena varam atrisināt. Baltkrievijas un Krievijas savienību mēs varam veidot tikai uz vienlīdzības principiem. Ne jau tāpēc, ka Lukašenko tā grib, kā tas tiek pasniegts Krievijā. Bet gan tāpēc, ka tie ir jebkuras savienības izveides fundamentālie principi. Nav vienlīdzības – nav savienības," teica Lukašenko.
Runājot par ekonomiskajām attiecībām ar Krieviju, Lukašenko paudis viedokli, ka visas problēmas vairāk vai mazāk ir atrisinātas. Šeit gan tiek norādīts, ka Krievijas nodokļu manevra laikā, ko plānots īstenot turpmāko piecu gadu laikā, Baltkrievija zaudēšot aptuveni 400 miljonus dolāru, taču tā neesot katastrofa. Tomēr 2015.gadā līdzīgā gadījumā jau tika zaudēti 3,6 miljardi, bet līdz 2025.gadam summa var sasniegt 10,6 miljardus, kam Minska neesot gatava. Tieši tāpēc visus zaudējumus ir nepieciešams kompensēt.
Baltkrievijas prezidents paziņojis par nepieciešamību organizēt alternatīvas naftas piegādes caur Baltijas valstu ostām. Lukašenko atgādinājis, ka šajā gadā ir plānots pabeigt divu baltkrievu naftas pārstrādes rūpnīcu modernizāciju, kas ļautu Baltkrievijai iepirkt naftu turpmākai pārstrādei ne tikai no Krievijas. Ja Lietuva nebūšot gatava sadarboties ar Baltkrieviju, prezidents uzdevis vienoties par naftas iepirkšanu ar Latviju. Proti, pārstrādāt naftu Novopolockas rūpnīcā, pēc tam apgādājot arī Baltijas valstis. Kā uzskata Lukašenko, Baltijas valstīm šāds risinājums būtu izdevīgāks nekā tagad, kad naftas produkti tiek iegādāti par pasaules tirgus cenām.
Vienlaicīgi Lukašenko aicinājis nepārspīlēt nodokļu manevra radīto zaudējumu radītās budžeta problēmas, bet gan meklēt citus avotus, piebilstot, ka gadījumā, ja Krievija vēlas pazaudēt vienīgo sabiedroto Rietumu virzienā, tā esot viņu izvēle.
