Pasaules panorāma

D. Oreškins: Krievijā briest politiska zemestrīce

Pasaules panorāma

Pasaules panorāma - Mobilizācija Krievijā - vai veids kā vērsties pret Krievijas mazajām tautām? Kā savu rīcību pamato no mobilizācijas bēgošie iedzīvotāji?

Baltkrievija plāno atņemt pilsonību tiem, kas ārzemēs

Lukašenko režīms draud atņemt Baltkrievijas pilsonību oponentiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Baltkrievu disidenti, kuri no Aleksandra Lukašenko režīma vajāšanas ir patvērušies ārzemēs, var zaudēt Baltkrievijas pilsonību. Baltkrievijas varas iestādes nodomājušas ieviest izmaiņas pilsonības likumā. Režīms arīdzan gatavojas izsludināt amnestiju tiem oponentiem, kuri sēž cietumos. Taču tā, visticamāk, ir viltus spēle.

Amnestiju nevar dot visiem. Tā pienākas tikai tiem, kuri to nopelnījuši, – ja vainīgais būs nožēlojis, labojies un izpircis vainu. Tā Lukašenko izteicies, runājot par iespējamo amnestiju personām, kas sodītas par dalību protestos un režīma kritizēšanu.

2020. gadā pēc prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā sākās plašākie protesti pret Lukašenko valdīšanu, kādus valsts nebija piedzīvojusi. Pēc dažādiem datiem, pret protestu dalībniekiem un disidentiem ierosinātas 10 000 līdz 11 000 krimināllietu par ekstrēmismu. Attiecīgo pantu režīms izvēlas piemērot, jo šādam nodarījumam nav noilguma un opozicionārus var sodīt pat pēc ilgāka laika.

"Lūk, cik ekstrēmistiska nācija esam. Mums ir visgarākais saraksts ar personām, kas esot saistītas ar terorisma darbību. Esam apsteiguši "Taleban" un citas zemes, ko tradicionāli uzskata par teroristiskām," ironizē starptautiskā pilsonisko iniciatīvu centra "Mūsu māja" vadītāja Olga Karača.

"Kas ir ekstrēmisms Baltkrievijā? Tas ir banāli. Kritiski komentāri sociālajos tīklos par Lukašenko. Par to cilvēki saņem nopietnus sodus. Un, kā saprotu, šobrīd cietumi ir pārpildīti. Vairs nav, kur sēdināt."

Baltkrievijas ģenerālprokuros Andrejs Šveds izteicies: "Personas, kuras saistītas ar ekstrēmismu, kuras apdraud mūsu valsti, kuras pacēlušas roku pret tiesībsargiem, var tikt brīvībā. Bet, pirmkārt, tikai tie, kuri nožēlo nodarīto, kuri ir to apzinājušies, un tie, kuri uzskata par iespējamu vērsties pie mūsu prezidenta ar lūgumu apžēlot."

Baltkrievu aktīviste Karača, kura savulaik par Lukašenko režīma kritiku bija ieslodzīta cietumā un tagad dzīvo trimdā, skaidro – Lukašenko piedāvā amnestēt tos, kuri būs viņu personīgi lūguši apžēlot un būs vērsušies pie viņa kā Baltkrievijas prezidenta, tādējādi atzīstot viņa it kā leģitimitāti, kas Lukašenko ir būtiski. Rietumvalstis neatzīst Lukašenko par prezidentu.

"To sasaista ar lojalitāti personīgi Lukašenko. Tas, ko viņš piedāvā, ir virknei pilsoņu, kuri samierinājušies un ir gatavi mūžam redzēt Lukašenko valsts vadītāja krēslā, ierakstīt nožēlas pilnu video un sadarboties ar režīmu," norāda Karača.

"Cilvēkiem, kas aizbēga uz ārzemēm, tas faktiski nozīmē piedāvājumu sadarboties ar baltkrievu VDK Eiropas valstu teritorijā. Pretī saņemot solījumu, ka kaut kad varēs droši atgriezties Baltkrievijā. Starp citu, tā ir ļoti bīstama situācija un rada papildu riskus reģionā."

Kā uzskata Karača, lai ietekmētu trimdā dzīvojošos disidentus un diasporu Polijā un Baltijas valstīs, ir sagaidāma baltkrievu specdienestu aktivizēšanās.

"Likums par amnestiju un diskusijas par pilsonību atņemšanu nozīmē jaunu režīma uzbrukumu baltkrievu bēgļiem, kuri mīt šajās valstīs. Un, pirmkārt, mēģinājumus savervēt šos cilvēkus. Jautājums, cik draudzīga būs baltkrievu diaspora un atvairīs šos uzbrukumus un savlaicīgi informēs trimdas zemes varas iestādes.

Ir jau zināms, ka VDK jau izsūta šādus priekšlikumus cilvēkiem, kuri atrodas ārzemēs un piedāvā sadarboties ar VDK un, kā sakām – "stučīt" –, apmaiņā pret iespēju droši atgriezties Baltkrievijā."

Daudzi opozicionāri ārzemēs turpina aktīvi cīnīties pret režīmu. Lukašenko viņus nosaucis par "noziedzniekiem", kuri nav cienīgi būt Baltkrievijas pilsoņi. Tāpēc režīms plāno izdarīt izmaiņas Pilsonības likumā un atņemt viņiem pilsonību.

"Vēlreiz ir jāpalūkojas uz tiem, kuri aizbraukuši no valsts un kaitē valstij un tautai, pastrādājot noziegumus. Tādas personas ir zināmas. Mēs zinām pilnīgi visas. Vai šie cilvēki ir tiesīgi būt par Baltkrievijas pilsoņiem, ja jau aizbēga no dzimtenes un faktiski sarāva saites?" vaicā Baltkrievijas diktators.

Viņam piebalso Baltkrievijas prezidenta administrācijas vadītāja vietniece Olga Čuprisa: "Kā mēs izturēsimies pret tiem, kuri šeit izdarījuši noziegumu? Noziegumu pret tautu un mūsu valsts iekārtu. Un pēc tam aizbrauca uz ārzemēm un turpina uzvesties nekorekti. Vai jāturpina viņus uzskatīt par mūsu valsts pilsoņiem? Protams, ka ne.

Viņi jau ir sevi nostādījuši pret valsti, viņiem nav nekāda sakara ar valsti. Kā pret viņiem izturēties? Ir jāatzīst – viņi ir zaudējuši pilsonību. Valsts var atzīt šādu faktu."

Maz ticams, ka labvēlība tiks izrādīta tādiem politieslodzītajiem kā Viktors Babariko un Sergejs Cihanouskis, kuri bija Lukašenko sāncenši prezidenta vēlēšanās un kurus arestēja īsi pirms vēlēšanām. Pēc vīra aresta Svjatlana Cihanouska izvirzīja savu kandidatūru, un rietumvalstis viņu uzskata par faktisko Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu uzvarētāju.

"Ja tiek izteikts lūgums apžēlot, tas faktiski nozīmē atteikšanos no pretenzijām uz politisko līderību nākotnē. Tāpēc režīmam ir svarīgi salauzt politiskos līderus, kuri atrodas cietumos, izsist no viņiem šo apžēlošanas lūgumu.

Šāda metode pret prezidenta amata kandidātiem tika izmantota jau 2010. gada vēlēšanās. Toreiz politiskos līderus tieši tāpat lauza, lai viņi rakstītu šādus lūgumus Lukašenko," stāsta Karača.

"Nikolajs Statkevičs bija viens no tiem, kuri atteicās. Un arī šobrīd viņš ir cietumā. Tie politiskie līderi, kuri nerakstīs lūgumu Lukašenko, un, manuprāt, tādu būs daudz, viņi turpinās sēdēt. Runa ir par amnestiju mazam skaitam protestētāju, kuriem Lukašenko sagatavojis lamatas."

Kā uzsver baltkrievu pilsonisko tiesību aktīviste Karača, amnestija nenozīmē, ka represīvais režīms pēc tam liks cilvēku mierā. Viņam būs jāstājas speciālā uzskaitē milicijā, un viņu uzmanīs, lai pārliecinātos, vai ir kļuvis lojāls un zaudējis jebkādu cerību uz pārmaiņām Baltkrievijā.

KONTEKSTS:

Protesti pret Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko režīmu Baltkrievijā pastiprinājās pēc 2020. gada augustā notikušajām prezidenta vēlēšanām. Par to uzvarētāju tika pasludināts līdzšinējais prezidents Lukašenko, tomēr opozīcija apsūdzēja valdošo režīmu plašā vēlēšanu rezultātu viltošanā un pieprasīja Lukašenko atkāpšanos. Opozīcija par patieso vēlēšanu uzvarētāju uzskata Svjatlanu Cihanousku.

Protestu kulminācijas brīdī Baltkrievijas pilsētu ielās izgāja simtiem tūkstošu cilvēku, bet protesti tika ar spēku apspiesti. Daudzi opozīcijas atbalstītāji ir ieslodzīti vai aizbēguši uz ārvalstīm. Eiropas Savienība pastiprināja sankcijas pret Lukašenko režīmu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti