Tiekoties ar Gruzijas prezidentu Giorgiju Margvelašvili, Lukašenko nodēvējis Gruziju par “leģendāro valsti”, piebilstot, ka iepriekš viņam nav nācies “apmeklēt Gruziju, izņemot Suhumi”, kas ir Abhāzijas galvaspilsēta.
Lukašenko ieteicis Gruzijai Abhāzijas un Dienvidosetijas jautājumos “izbeigt retoriku un atjaunot dialogu ar Maskavu”. Turklāt viņš piedāvājis savu starpniecību, dodot mājienu, ka šajā jautājumā jau ir panākta kāda publiski neizskanējusi vienošanās ar Gruzijas un Krievijas prezidentiem.
Saskaņā ar neoficiālo informāciju, Lukašenko piedāvājis sarīkot abu valstu vadītāju tikšanos Minskā. Gruzijas prezidenta administrācija gan pagaidām neapstiprina šādas tikšanās iespēju, bet pats Margvelašvili nenoliedza, ka pastāv zināmas vienošanās par soļiem, kas palīdzētu noregulēt Krievijas – Gruzijas attiecības.
Jau vēstīts, ka Baltkrievija nav atzinusi Gruzijas separātisko reģionu Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību. Minska 2009.gadā apsvēra šādu soli, bet galu galā atteicās sekot Krievijas piemēram.
2008.gada augustā Krievija ieveda savu karaspēku Gruzijas separātiskajos reģionos, paziņojot, ka tas darīts tautiešu un Krievijas pilsoņu aizstāvībai. Bruņotais konflikts ilga nepilnas divas nedēļas, un ar starptautiskās sabiedrības atbalstu tika panākts pamiers. Taču Gruzija un Krievija sarāva diplomātiskās attiecības pēc 2008.gada kara, kad Maskava atzina Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarību. Abas pašpasludinātas republikas atzina vēl tikai Nikaragva.