Pirms sarunām Putins un Lukašenko uzsvēra, ka šīsdienas diskusijas un tas, par ko abi cer vienoties, nekādā veidā nesot saistīts ar nākamnedēļ gaidāmajām Krievijas Valsts domes vēlēšanām.
“Mēs pirms vairāk nekā trijiem gadiem izvirzījām valdībām uzdevumu – mums ir jāizdara kārtējais solis mūsu Savienības valsts celtniecībā. Kad mēs sākām darbu, mūsu valstī nebija nekādu sankciju, nekādu protestētāju vai bēguļojošo. Tagad ir pagājuši trīs gadi,” norāda Lukašenko.
Septembra sākumā Lukašenko paziņoja, ka jau tuvākajā laikā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu tiks apspriests sasniegtais progress Krievijas un Baltkrievijas Savienotās valsts integrācijas jautājumos. Proti, ceturtdien sarunu laikā paredzēts izskatīt un iespējams arī apstiprināt aptuveni 30 ceļa kartes jeb integrācijas programmas, kas skar ļoti dažādas sfēras. Kā norādījis Lukašenko, ja abi prezidenti šīs programmas atzīs par labām esam, abu valstu parlamenti tās apstiprinās, un tās varētu stāties spēkā oktobra beigās vai novembrī.
Līdz šim Baltkrievijas un Krievijas dziļākās integrācijas jautājums ir izrādījies visai jūtīgs temats. Galu galā tas visai neveiksmīgi ir turpinājies kopš 1999. gada, bet tieši pēdējos gados, kad Aleksandra Lukašenko popularitāte sabiedrībā ir sākusi mazināties, šis jautājums atkal ir aktualizēts.
Tāpēc netrūkst skeptiķu, kuri brīdina, ka Lukašenko varētu piekrist daļas Baltkrievijas suverenitātes atdošanai apmaiņā pret Maskavas ekonomisko palīdzību un atbalstu viņa režīmam.
Politikas analītiķis Artjoms Šraibmans uzskata, ka īstā tirgošanās būs gaidāma tuvāko mēnešu vai pat gadu laikā. Taču, tā kā Krievija ir ieinteresēta Baltkrievijai dot pēc iespējas mazāk, pretī saņemot pēc iespējas vairāk, tad runa varētu būt par jauniem kredītiem vai veco kredītu atmaksas termiņu pagarināšanu.
Savukārt politisko pētījumu centra “Politiskā sfēra” direktors Andrejs Kazakevičs aicina pievērst uzmanību tam, ka sabiedrības noskaņojums pret integrācijas jautājumiem ir kļuvis ļoti mainīgs, tāpēc arī abu līderu lēmumi, visticamāk, būs ļoti piesardzīgi.
“Visi saprot, ka sabiedrības reakcija var būt neviennozīmīga vai pat negatīva. Tāpēc šī integrācija, ja tā var teikt, būs tāda lēna un lienoša,” prognozē Kazakevičs.
“Vienošanās notiks pakāpeniski, atsevišķās jomās, piemēram, par standartiem tirdzniecības jomā. Nebūs konkrētu vienošanos, bet programma uz diviem, trijiem gadiem. Un tādā veidā Krievija pakāpeniski turpinās palielināt savu ietekmi Baltkrievijā, savu kontroli pār tās ekonomiku, iekšpolitiku un aizsardzību. Tie ir jautājumi, kuri ir stratēģiski vissvarīgākie Kremļa vadītājam.”
Baltkrievu komentētāji norāda arī uz vēl kādu faktu – lai arī integrācijas jautājumi vienubrīd ir bijuši centrālie baltkrievu politiskās vadības retorikā, tieši pēdējo nedēļu laikā ir notikušas ievērojamas pārmaiņas.
Tagad lielākā uzmanība tiek pievērsta starptautiskajai politiskajai dienaskārtībai, situācijai Afganistānā, kā arī Krievijas un Baltkrievijas lomai šajos notikumos. Eksperti pieļauj, ka, visticamāk, tāds ir Vladimira Putina uzstādījums.
Kā pieļauj eksperts Arsēnijs Sivickis, Kremlis arvien vairāk liek manīt, ka tas tomēr nebūs gatavs pilnībā nest zaudējumus par Baltkrievijas politiskās vadības aktivitātēm, tādēļ nav izslēgts, ka nākotnē arvien lielāks uzsvars var tikt likts uz to, lai sarīkotu Baltkrievijā pirmstermiņa parlamenta un prezidenta vēlēšanas… bez Aleksandra Lukašenko līdzdalības.
