Polija ir brīdinājusi, ka migrantu pieplūduma dēļ varētu pilnībā slēgt robežu ar Baltkrieviju, bet Eiropas Savienība (ES) tuvākajā laikā gatavojas apstiprināt jaunas sankcijas pret Baltkrievijas amatpersonām un nacionālo aviokompāniju “Belavia”.
"Mēs apsildām Eiropu"
Lukašenko ceturtdien valdības sēdē paziņoja, ka Minska uz jaunām sankcijām varētu atbildēt, nobloķējot gāzes tranzītu uz Eiropu.
“Mēs apsildām Eiropu, bet viņi mums draud, ka slēgs robežu. Un ja mēs pārtrauksim dabasgāzes piegādi viņiem? Tāpēc es ieteiktu Polijas valdībai, lietuviešiem un citiem neprāšiem padomāt, pirms runāt.
Bet tā ir viņu darīšana. Lai slēdz. Taču es brīdinu Eiropu: ja viņi mums noteiks papildu sankcijas, mums nesagremojamas un nepieņemamas, tad mums ir jāatbild,” teica Lukašenko.
Reaģējot uz Lukašenko izteikumiem, ES ārlietu vadītāja Žuzepa Borela birojs paziņojis, ka Baltkrievijai nevajadzētu izmantot gāzi kā ģeopolitisku ieroci hibrīduzbrukumiem ES.
Izaicinājums visai Eiropas Savienībai
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena vizītes laikā Vašingtonā pēc tikšanās ar ASV prezidentu Džo Baidenu paziņoja, ka nākamnedēļ sankcijas pret Baltkrieviju tiks pastiprinātas.
“Tas nav Polijas, Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas divpusējs jautājums. Tas ir izaicinājums visai Eiropas Savienībai. Un tā nav migrācijas krīze. Tas ir autoritāra režīma mēģinājums mēģināt destabilizēt savus demokrātiskos kaimiņus. Tas neizdosies," uzsver EK priekšsēdētāja.
"Mēs zinām modeļus, pie kuriem esam pieraduši, redzot, kā tika mēģināts ietekmēt mūsu demokrātiskās vēlēšanas. Mēs redzam kiberuzbrukumus, mēs redzam dezinformāciju. Tagad mums ir šis instrumentalizēto migrantu hibrīduzbrukums. Mums ir jāaizsargā mūsu demokrātijas no šāda veida ciniskas ģeopolitiskās varas spēles.”
Migranti mēģina ielauzties Polijā
Polija ceturtdien atzīmē Neatkarības dienu, tomēr svētkus aizēno saspringtā situācija uz robežas ar Baltkrieviju. Polijas valdība paziņojusi, ka neļaus nelikumīgi iekļūt savas valsts teritorijā nevienam no migrantiem, kuri atrodas Baltkrievijas pusē pie robežas izveidotajā nometnē.
Kopš pirmdienas Baltkrievijas teritorijā gar robežu ar Poliju stiepjas migrantu nometne, kurā uzturas vairāki tūkstoši migrantu, pārsvarā Irākas pilsoņi.
Arī aizvadītajā naktī notika migrantu mēģinājums šķērsot robežu. Polijas Iekšlietu ministrija informēja, ka aptuveni 150 migrantu ar spēku centās pārraut uz Polijas robežas izvietoto dzeloņstiepļu žogu. Incidenta laikā poļu karavīru virzienā lidojuši dažādi priekšmeti. Karavīri esot atbildējuši ar brīdinājuma šāvieniem gaisā, vēsta baltkrievu ziņu portāls “Zerkalo”.
Pa dienu vairāki migrantu nometnes iemītnieki mēģināja atvainoties poļu karavīriem par notikušo un kopīgi angliski sauca: “Piedodiet”.
Polijas varasiestādes ziņo, ka aizvadītās diennakts laikā reģistrēti vairāk nekā 450 mēģinājumi nelikumīgi šķērsot valsts robežu no Baltkrievijas teritorijas.
Varšava: Šie cilvēki ir tūristi, nevis bēgļi
Polijas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Lukašs Jasina intervijā Krievijas radiostacijai “Eho Moskvi” sacīja, ka Polija neatļaus migrantiem šķērsot robežu.
“Mēs nekādā gadījumā neielaidīsim šos cilvēkus iekšā. Mēs varam viņus ielaist caur oficiālajiem robežšķērsošanas punktiem, bet viņi neiet ne uz vienu no tiem, viņi izvēlas šķērsot mūsu robežu pa mežiem, laukiem – nelegāli, nelikumīgi.”
Varšava šos cilvēkus neuzskatot par bēgļiem, norādīja Jasina.
“Viņi ieradās Baltkrievijā likumīgi un saņēma tūristu vīzas. Tas nozīmē, ka viņi no drošas valsts mēģina nokļūt Eiropas Savienībā. Tas ir ļoti būtiski. Ja viņi pie mums ierastos no nedrošas valsts, tad varētu pretendēt uz bēgļu statusu. Bet viņi ieradās Baltkrievijā legāli, viņi tur atrodas kā tūristi.
Tūristiem, kuri nelegāli šķērso Polijas un Baltkrievijas robežu, nav iespējams iegūt bēgļu statusu. Nē, mēs viņus neuzskatām par bēgļiem,” paziņoja Polijas Ārlietu ministrijas pārstāvis.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.
Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.
Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu un sola palīdzēt stiprināt ES ārējo robežu.
Latvijas valdība no 11. augusta izsludinājusi ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju, vēlāk to pagarināja līdz 10. februārim. Latvija arī plāno pasteidzināt Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi.
