LU profesors: Par Arktiku notiek «civilizēta cīņa», kurā ir savi noteikumi

Mūsdienās starp valstīm par Arktikas reģionu un tā apgūšanu notiek "civilizēta cīņa", kurā - tāpat kā futbolā un basketbolā - ir savi noteikumi, to intervijā Latvijas Radio atzina Latvijas Universitātes (LU) asociētais profesors Toms Rostoks.

Pēc viņa sacītā – ja pirms desmit gadiem izskatījās, ka valstis reizēm attiecībā pret Arktikas reģionu rīkojās nedaudz bezatbildīgi, definējot savas intereses un nedomājot par citu valstu interesēm, tad pirms astoņiem gadiem Arktikas reģiona valstis panāca vienošanos, ka jebkādi teritoriālie strīdi par reģiona jūras teritoriju tiks risināti ar ANO starpniecību.

"Šī apņemšanās ir vērtējama, protams, atzinīgi, bet tā var laika gaitā mainīties arī, jo valstu nodomi var mainīties, bet patlaban tā ir tāda civilizēta cīņa. Tas ir kā futbols  vai basketbols, kur ir savi noteikumi, un nav tā, ka katrs var darīt, ko viņš vēlas," teica LU profesors.

Vislielākā teritorija Arktikas reģionā pieder Krievijai, kas diezgan uzstājīgi definējusi savas intereses. Daudzām valstīm ir bažas, ka Krievija pārāk militarizē Arktiku.

"Taču no otras puses, tur arī nav pagaidām nekā tāda, kas kalpotu kā tāds trauksmes zvans, ka ir noticis kaut kas slikts. Šo militārās klātbūtnes palielināšanos var interpretēt kā normālu procesu, jo piekļuve Arktikas reģionam uzlabojas," teica Rostoks.

Pēc viņa teiktā, savas intereses Arktikas reģionā ir arī Eiropas Savienībai (ES), kur izstrādāta Arktikas stratēģija, kas paredz gan konkrētas, gan vispārīgas lietas. "Vispārīgas ir tādā ziņā, ka šeit  mēs neatradīsim daudzko par militāro drošību, kas atsevišķām Arktikas reģiona valstīm ir nenoliedzama prioritāte," teica Rostoks.
 
ES intereses Arktikas reģionā vairāk ir saistītas ar jautājumiem, kas skar klimata pārmaiņas un ilgtspējīgu attīstību. Viena no ES prioritātēm ir Arktikas reģiona pētniecība. "Tā ir milzīga teritorija, tur notiek ļoti straujas pārmaiņas klimata pārmaiņu rezultātā," teica LU  profesors.

ES klimata pārmaiņu pētīšanai Arktikas reģionā ir gatava atvēlēt lielus līdzekļus. Kopš 2000.gada sākuma no ES budžeta tam atvēlēti apmēram 200 miljoni eiro, bet turpmāko divu gadu laikā pētniecībai plānots atvēlēt apmēram 40 miljonus eiro.

"Jo Arktikas reģionā vidējā gaisa temperatūra ir cēlusies daudz straujāk nekā citviet pasaulē, un tas, protams, ir atstājis sekas uz šo reģionu," sacīja Rostoks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti