Pēc nesenajām apšaudēm jālabo jumti, bet par apkuri, tuvojoties ziemai, joprojām nav skaidrības. Mikolajivku laikā, kad fronte vēl bija tuvu, apmeklēja LTV filmēšanas grupa.
Doneckas apgabalā blakus Slovjanskai esošā Mikolajivka pēdējos mēnešos bijusi netālu no frontes līnijas. Septembra nogalē Latvijas Televīzija šeit ieradās, kad kaujas norisinājās desmit kilometru attālumā pie Limanas, ko Ukrainai tagad jau izdevies atbrīvot.
Bet tobrīd zalves Mikolajivkā vēl bija labi dzirdamas, un skatam pavērās vēl nesen šautu Krievijas raķešu atstātie postījumi.
Apšaudēs cietis gan vietējais sporta komplekss, gan ēka, kurā atradās sociālo pakalpojumu sniegšanas centrs. Krievijas triecieni notika septembra vidū, kad Ukrainas spēki strauji atbrīvoja gandrīz visu Harkivas apgabalu.
"Kādreiz šeit bija bērnudārzs. Pēc tam sociālais dienests. Kāpēc to sabombardēja?! Nolādētie nelieši! Kaut tas Putins nosprāgtu!!!" dusmojas kāds vietējais iedzīvotājs.
Mikoljivkā pirms kara bija ap 14 000 iedzīvotāju, bet pēdējos mēnešos pilsētu pametuši aptuveni trīs ceturtdaļas iemītnieku. Daudzi devušies attālāk no frontes. Daži apmetušies tepat netālu, piemēram, Slovjanskā, kā Jurijs.
"Tagad dzīvoju pie meitas Slovjanskā. Kaimiņam, kas no mums četru namu attālumā, kādreiz te par zobārstu strādāja, mājai trīs stāvi pilnībā sagrauti. Un pirms šī visa viņš kāreiz nopirka mašīnu par desmit tūkstošiem. Visu gruvešiem apbēra. Jumts beigts. Vienvārdsakot, pilnīgs vāks.
Palīdzējām viņam vienu stāvu sastiklot. Tagad nāk ziema, un kā ziemā būs?! Kāpēc viņi pa šejieni vēl otro reizi šāva?" vaicā Jurijs.
Pa sociālā dienesta ēku bijuši divi triecieni. Paziņa Jurijam atnes trepes. Viņš dodas mājā, pa kāpnēm uz augšu līdz pašiem bēniņiem. Tur jau rosās pārējie nama iedzīvotāji – lāpa daudzos caurumus, ko segumā atstājuši iekšpagalmā notikušie sprādzieni. Tie gan izrāvuši robus šīferī, gan dažviet šīfera vairs vispār nav. Caurumi jāaiztaisa pirms ziemas un stiprākiem lietiem.
"No 10. līdz 18. datumam, astoņu dienu laikā, mums bija pieci triecieni pagalmā. Divas reizes pa sociālo dienestu, laukumā, tirgū, un tur aiz mājas sporta kompleksā. Sēdējām astoņas dienas bez elektrības. Tā lūk. Drīz ziema. Tagad kaut kā mēģinām saviem spēkiem kaut ko pielāpīt," stāsta vietējā iedzīvotāja.
"Mums tikai 2016. gadā jumtu sataisīja. Pēc postījumiem 2014. gada karā. Toreiz arī divi lādiņi atlidoja turpat ārā. Sataisīja jaunu jumtu. Seši gadi pagāja, un tagad atkal."
Jāstrādā uzmanīgi – gan augstums liels, gan šīferis trausls. Tiek izurbts caurumiņš, cauru kuru pēc tam izvelk drāti, lai šīfera gabals stabilāk nosegtu caurumu un nenošļūktu zemāk.
Laiks jau kļuvis ļoti rudenīgs. "Pagrabā ir auksti. Dzīvoklī jau auksti, bet pagrabā vēl jo vairāk," stāsta Mikolajivkas iedzīvotāja Aņisja.
"Nu nekas. Kā būs, tā būs. Cerēsim uz labāko. Lai viss būtu labi. Tas galvenais," 83 gadus vecā Aņisja saglabā apņēmīgu noskaņojumu.
Tomēr domas gar gaidāmo ziemu te nospiež daudzu prātus.
17. septembra rītā Krievijas apšaudē cieta Mikolajivkas pievārtē esošā Slovjanskas termoelektrostacija.
Trāpīts kompleksa administratīvajā daļā. Netika ziņots, ka sprādzienā būtu cietis kāds cilvēks, ugunsgrēks vēlāk tika nodzēsts. Termoelektrostacijas darbība karadarbības tuvuma dēļ tika apturēta jau maijā, un vasarā operators paziņoja, ka stacija apturēta uz nenoteiktu laiku, jo nav gāzes.
Netālu esošās Slovjanskas mērs vēl septembrī izteicies, ka šoziem nebūs ne gāzes, ne centralizētās apkures, tādēļ arī nolemts līdz pavasarim pārtraukt ūdensapgādi visām pilsētas daudzstāvu ēkām, lai sasalstot ūdenim nepārsprāgtu caurules.
Doneckas apgabalā vēl palikušie iedzīvotāji jau vairākas nedēļas aicināti evakuēties. Daudziem gan cerība, ka pēdējā laika Ukrainas ofensīva varētu situāciju mainīt uz labu.
