Londonā turpinās breksita sarunas; visasākās diskusijas joprojām par zvejniecības jautājumiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Eiropas Savienības un Lielbritānijas sarunvedēji šajā nedēļas nogalē Londonā klātienē turpina sarunas par turpmākajām abu pušu attiecībām pēc 1. janvāra. Britu puse joprojām pieprasa, lai Eiropas Savienība (ES) iziet uz kompromisiem, vai arī rēķinās ar bezvienošanās scenāriju.

Londonā turpinās breksita sarunas;
00:00 / 02:56
Lejuplādēt

Visasākās sarunas joprojām ir par zvejniecības jautājumiem. Tikmēr Apvienotā Karaliste un Francija parakstījušas divpusēju vienošanos par to, kā samazināt neatļautu migrantu plūsmu pār Lamanša šaurumu.

Pacietība un apņēmība – tieši šīs divas nepieciešamās īpašības ir minējis Eiropas Savienības galvenais breksita sarunvedējs Mišels Barnjē, kurš šajā nedēļas nogalē ieradies uz klātienes sarunām Londonā. Vien piecas nedēļas ir atlikušas līdz gada beigām, kad beigsies Lielbritānijai atvēlētais pārejas periods, un vēl mazāk laika ir atlicis, lai panāktu vienošanos par turpmākajām attiecībām.

Avoti Eiropas Savienībā ziņo, ka sarunām nevajadzētu turpināties ilgāk par trešdienu, jo pretējā gadījumā Eiropas Parlamenta deputātiem būs grūti rūpīgi izpētīt līguma tekstu un sarīkot pilnvērtīgu balsojumu par gala vienošanos.

Pašlaik joprojām strīdīgākais jautājums ir zvejniecības noteikumi, precīzāk, tas, kādā līmenī Eiropas zvejas flotei tiks nodrošināta piekļuve Apvienotās Karalistes ūdeņiem. Britu izdevumi ziņo, ka Barnjē varētu piedāvāt atdot Lielbritānijai aptuveni 15–18 procentus no nozvejas kvotām, kas naudas ziņā varētu būt aptuveni 115–120 miljoni eiro. Taču stāsts nav tikai par kvotām, bet arī par godīgu konkurenci un darba apstākļu standartiem. Britu premjerministrs Boriss

Džonsons gan ir norādījis, ka Eiropas Savienībai beidzot būtu jāsaprot, ka britiem pašiem ir jānodrošina kontrole pār saviem ūdeņiem.

Kā intervijā “Sky News” norāda Lielbritānijas parlamenta komitejas turpmākajām attiecībām ar Eiropas Savienību vadītājs Hilarijs Benns, arī pēc nākamā gada 1. janvāra Lielbritānijā turpinās atrasties ārzemju kuģi, kuri jau gadiem ir pirkuši nozvejas kvotas un turpinās to darīt. Pēc viņa vārdiem kaut kāds kompromiss tomēr būs nepieciešams, taču tas nebūs brīnumlīdzeklis:

“Zvejniecība ir ļoti sarežģīts jautājums, taču tā ir skarbā patiesība, ar kuru ir jāsaskaras Eiropas Savienības sarunvedējiem. Galu galā mēs zinām, ka, lai panāktu vienošanos, kompromiss būs nepieciešams. Turklāt jautājums nav par breksitu – mēs jau esam izstājušies no Eiropas Savienības. Šis ir jautājums par to, vai ir iespējams panākt vienošanos, kas ekonomikai jau tā slikto breksita ietekmi padarītu vismaz nedaudz mazāk traumējošu,” pauda Benns.

Bet tikmēr citā ar ūdeņiem saistītā jautājumā tomēr ir panākts progress. Šajās dienās Apvienotā Karaliste un Francija ir parakstījušas jaunu vienošanos, lai mēģinātu apturēt nedokumentētu cilvēku kustību pāri Lamanša kanālam. Kā paziņojusi britu iekšlietu ministre Priti Patela, Francija ir apņēmusies palielināt Francijas pludmalēs patrulējošo policistu skaitu un uzlabot to aprīkojumu, tostarp palielinot dronu un radaru skaitu. Priti Patela uzsvērusi, ka abu valstu izlūkdienesti jau veiksmīgi apmainās ar informāciju un tā ir izdevies samazināt migrantu plūsmu uz britu salām. Šādu vienošanos par vilšanos ir nosaukusi cilvēktiesību aizsardzības organizācija “Amnesty International”, kas uzskata, ka labākais veids, kā apturēt nelegālos ceļojumus pāri Lamanšam, būtu drošu maršrutu izveidošana tiem cilvēkiem, kuri vēlas meklēt patvērumu Apvienotajā Karalistē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti